11 °C
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien iesniedza Saeimā grozījumus likumā "Par valsts noslēpumu" un "Pašvaldību likumā", kas paredz noteikt prasību pašvaldību vadošajām amatpersonām saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Taču šo normu plānots piemērot tikai nākamā sasaukuma deputātiem, kurus ievēlēs 2025. gada jūnijā. Valsts prezidents preses konferencē to pamatoja ar "tiesiskās paļāvības un satversmības principu", lai deputātu kandidātiem būtu zināmi skaidri spēles noteikumi. Valsts drošības iestādēm arī esot jāsagatavojas likuma izmaiņu īstenošanai. E. Rinkēvičs uzskata, ka Saeima likumprojektus var skatīt parastajā kārtībā, nevis kā steidzamus, jo par tiem varētu būt plašas diskusijas.
Valsts prezidents arī ierosina pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem pielaides saņemšanu nokārtot jau līdz 2024. gada beigām. Ja tā netiks izsniegta, tad amats būs jāzaudē. Ja kādā no pašvaldībām notiktu ārkārtas vēlēšanas, tad jaunās prasības būtu attiecinātas jau uz tajās ievēlētajiem deputātiem. E. Rinkēvičs iesaka pašvaldību vadītājiem, negaidot likumu grozījumus, pašiem kārtot speciālās atļaujas saņemšanu, lai varētu iepazīties ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem.
"Nekas nekavē jau tagad lūgt pielaidi un aktīvi iesaistīties visaptverošas valsts aizsardzības un civilās aizsardzības darbā," teica E. Rinkēvičs.
Rīgas domē atsevišķām amatpersonām jau esot pielaides.
"Latvijas Avīzes" aptaujātie pašvaldību vadītāji Valsts prezidenta iniciatīvu pirms preses konferences vērtēja dažādi. No vienas puses, vietējie līderi piekrīt, ka pašvaldībās ir jābūt amatpersonai, kurai ir pieeja valsts noslēpumam, kāda būtu nepieciešama Civilās aizsardzības komisijas vadītājam, kas parasti ir pašvaldības vadītājs. Taču, no otras puses, esot bažas, vai likuma izmaiņas netiks izmantotas politiskiem mērķiem, jo pie varas esošie spēki, kuriem ir lielāka ietekme arī uz tiesībsargājošajām iestādēm, tā varot censties atbrīvoties no pašvaldību vadītājiem, kas ir viņu politiskie konkurenti.
Jelgavas novada priekšsēdis Madars Lasmanis ("Latvijas Attīstībai") bija viens no tiem, kas prezidenta ierosmei pauda pārliecinošu atbalstu. Viņš skaidroja, ka pašvaldībām ir uzlikti daudzi pienākumi, kas saistīti ar iekšējās drošības nodrošināšanu, un "vietējā vara ir atslēgas posms ārkārtas situācijā", kurā pašvaldība var pilnvērtīgi rīkoties, ja tai ir pieejama nepieciešamā informācija. Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības priekšsēdētājs, Cēsu novada vadītājs Jānis Rozenbergs ("JV") atzina, ka ierosinājumā ir racionāls grauds, jo domes priekšsēdētājs vada arī Civilās aizsardzības komisiju.
Taču te vēl esot jābūt diskusijai, jo priekšsēdētājs un viņa vietnieks ir vēlētas amatpersonas – tad ir jāsaprot, vai viņi, nesaņemot pielaidi, zaudē amatu vai tikai nevar vadīt Civilās aizsardzības komisiju,
vaicāja J. Rozenbergs.
Valstspilsētas grib runāt ar prezidentu
Lielo pilsētu asociācija ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam, aicinot viņu sarunā ar vietējiem līderiem detalizētāk izskaidrot savu iniciatīvu un arī uzklausīt pašvaldību vadītāju domas, apstiprināja Jelgavas mērs Andris Rāviņš (LZS). Viņš atzīst, ka domes priekšsēdim būtu svarīgi zināt, piemēram, pa kuru ielu pārvietosies Nacionālo bruņoto spēku karavīri, kas var nebūt publiski pieejama informācija. Taču vienlaikus ir jābūt drošiem, ka šī prasība netiek izmantota politiskiem mērķiem.
Pārliecināts, ka tieši tā varētu notikt, ir no amata atstādinātais Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, kurš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā. Viņš uzskata, ka pielaižu izsniegšana vai neizsniegšana ir diezgan neskaidrs process. Likumā gan ir paredzēta iespēja drošības iestādes lēmumu pārsūdzēt, ja pielaide ir atteikta. Taču A. Bartaševičs domā, ka tiekot darīts viss, lai process nebūtu publiski saprotams, un "tad varēs mainīt pašvaldību vadītājus pēc savas gribas".
Ja gadījumā Rēzeknes pilsētā notiktu ārkārtas vēlēšanas, tad likuma izmaiņas jau būtu attiecinātas uz ārkārtas vēlēšanās ievēlētās domes izraudzītajām amatpersonām.
Prezidenta iesniegtos grozījumus likumos atbalsta arī premjere Evika Siliņa ("JV"), kura trešdien preses konferencē teica: "Pašvaldības vadītājs ir tas cilvēks, kurš vietējās krīzes gadījumā, kāda bija Jēkabpilī, pieņem lēmumus." Jēkabpils novada priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP), kurš plūdu laikā savas pašvaldības teritorijā piedzīvoja visai kritiskas situācijas, "Latvijas Avīzei" atzina, ka līdz šim viņš tomēr nav saskāries ar gadījumiem, kad pielaide būtu bijusi nepieciešama. Valsts prezidenta iniciatīvu viņš vērtē divējādi. No vienas puses, varot piekrist, ka pašvaldībā ir jābūt cilvēkam, kuram ir pieeja valsts noslēpumam, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju. Taču, no otras puses, šī norma nedrīkstētu ietekmēt vēlētu amatpersonu tiesības īstenot iedzīvotāju uzticēto mandātu. Domes priekšsēdis varētu deleģēt arī citu cilvēku, kurš kārto pielaides saņemšanu un vada Civilās aizsardzības komisiju, uzskata R. Ragainis.
Jaunā prasība nav politiskā iegriba
"Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina pilna mēroga militāru ofensīvu pret Ukrainu, nav pieļaujams, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstiski un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju," teikts Valsts prezidenta vēstulē Saeimai. E. Rinkēvičs ir uzsvēris, ka prasības noteikšana vadošajām amatpersonām nav politiskā iegriba, bet gan objektīva nepieciešamība. Runa nav tikai par valsts apdraudējumu vai krīzes apstākļiem, bet arī ikdienā esot ļoti nozīmīga pašvaldību spēja reaģēt un rīkoties. Tas nav iespējams, ja pašvaldību amatpersonām nav tiesību iepazīties ar valsts noslēpumu.
Atbildot tiem vietējiem līderiem, kas jau izteikušies, ka 30 gadu laikā viņiem ne reizi nav nācies strādāt ar valsts noslēpumu, Valsts prezidents uzsvēris, ka šāds apgalvojums ir pareizs, jo bez speciālās atļaujas to nevar darīt, bet tas nenozīmē, ka šāda informācija nav bijusi vajadzīga darba pienākumu veikšanai.
Vairāki vietējie līderi atzina, ka kovida pandēmijas sākumā pašvaldību vadītājiem patiešām bija apgrūtināta iespēja sniegt palīdzību iedzīvotājiem, jo viņiem atteica informāciju par saslimušajiem novada cilvēkiem,
norādot, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Vienlaikus valdība prasīja, lai pašvaldības iesaistās krīzes novēršanas pasākumos.
"Pašvaldību vadošajām amatpersonām, gan pieņemot politiskus, gan saimnieciskus lēmumus, gan iesaistoties civilmilitārajā sadarbībā un sadarbībā ar valsts drošības iestādēm, jau šobrīd pastāv objektīva nepieciešamība strādāt ar valsts noslēpuma objektiem, jo īpaši nepieciešamība zināt vietējo situāciju," vēstulē norāda E. Rinkēvičs. Viņš atgādina, ka Saeima ir apstiprinājusi Nacionālās drošības koncepciju un Valsts aizsardzības koncepciju, kas nostiprina virzību uz visaptverošu valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu. Tā ietver sevī aktīvu pašvaldību lomu un iesaisti. Pašvaldībām valsts apdraudējuma gadījumā ir jāturpina sabiedrībai kritisku funkciju izpilde, jāatbalsta valsts iestādes un Nacionālie bruņotie spēki. Civilās aizsardzības sistēma esot viens no visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas stūrakmeņiem, kas aptver civilo un militāro institūciju savstarpējo koordināciju, spēju nodrošināt pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un atbalstu militārajām operācijām.
