Kad nozied liepas, biškopības sezona ir sasniegusi augstāko punktu gan saimju spēka ziņā, gan ievāktā medus apjomā, un čaklie kukainīši pamazām gatavojas ziemai. Tas nozīmē, ka bišu jaunajai sezonai jāsāk gatavoties tieši tagad. Par to, kāds bijis šis gads bitēm un biteniekiem, uz sarunu aicinājām biškopi Nauri Bērziņu no Jelgavas.

Aizraušanās ar bitēm mantota no vecākiem

Naura bišu drava atrodas vecāku īpašumā Jelgavas novada Vircavā, un viņš ir biškopis jau trešajā paaudzē. Bērnībā gan bites īpaši nav interesējušas, bet jaunība pagājusi, aktīvi palīdzot tēvam bišu dravā. Pēc vidusskolas beigšanas Nauris iestājies toreizējās Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes kokapstrādes nodaļā, bet vēlāk pabeidzis Vecbebru tehnikuma organizēto viengadīgo biškopības kursu. “Tas gads bija nozīmīgs pavērsiens manā dzīvē, jo satiku savu tagadējo sievu Lieni un apguvu vērtīgu biškopja arodu, kas lieti noder,” teic Nauris, kurš ar bitēm uz tu jau 25 gadus. Trīs gadus biškopis strādā arī Latvijas Biškopības biedrībā par pētnieka asistentu un konsultantu.

Veiksmīga biškopju un zemnieku sadarbība

Naura saimniecībā ir 80 bišu saimju, bet to skaits mainās. Vircavas apkārtne ir bagāta ar dārziem, ziedošām pļavām un bitēm vērtīgiem liepu stādījumiem vecajā 13 hektāru plašajā pils parkā. Agrāk daļa bišu saimju vestas arī uz Kalnciema purviem, lai iegūtu viršu medu. Saimnieks ir pateicīgs par savstarpēju sadarbību ar apkārtējiem zemniekiem, kuri laikus informē, ja gaidāma monokultūru lauka miglošana konvenciālajos laukos ar augu aizsardzības līdzekļiem, kas varētu kaitēt bitēm.