Nedēļas nogalē startē Latvijas čempionāts florbolā vīriešiem, kurā sacentīsies desmit komandas.
Dalībnieku sastāvs samazinājies par vienu, jo iepriekšējā sezonā no virslīgas izkrita pēdējās vietas ieguvēja "RTU/Rockets", savukārt "Bauska" pārspēlēs zaudēja pirmās līgas čempionei Liepājas "Kurši", kas līdz ar to virslīgā atgriežas pēc divu sezonu pauzes. Pārējās deviņas komandas paliek nemainīgas – pērnā gada čempione "Masters/Ulbroka", vicečempione "Talsi NSS/Krauzers", Cēsu "Lekrings", "Valmiera", Kocēnu "Rubene", "Irlava/Slampe/Zevid", "Ķekava/RB&B", "Lielvārde/FatPipe" un Ādažu "SĀC/Enfriho". Sestdien notiks pirmie četri mači, arī pagājušā gada finālistu "Masters/Ulbroka" un "Talsi NSS/Krauzers" duelis. Lai arī desmit komandas virslīgā ir mazākais dalībnieku skaits kopš 2006./2007. gada sezonas, kad startēja deviņas vienības, spēļu skaits nesamazināsies, bet palielināsies, jo pamatturnīrā tiks izspēlēti trīs apļi. Iepriekš bija divi apļi un 20 spēles sezonā katrai komandai, tagad 27 spēles.
Astoņas labākās regulārā turnīra komandas iekļūs "play off" izcīņā. Tālāk jau kā ierasts – ceturtdaļfinālā un pusfinālā sērijas līdz četrām uzvarām, bet čempioni tiks noskaidroti vienā mačā superfinālā "Arēnā Rīga", kas nākamajā pavasarī notiks 12. aprīlī.
Tikmēr sievietēm virslīgā spēlēs septiņas komandas – "NND/RJTC", "Rubene", "Lekrings", "Ķekava" un klāt nākusī "Rīgas Lauvas", kā arī divas igauņu vienības – Tallinas "Sparta" un Tartu "EMU".
Tikmēr Latvijas vīriešu izlase, kam decembrī Malmē (Zviedrija) gaidāma dalība pasaules čempionātā, viņnedēļ Slovākijā piedalījās pārbaudes turnīrā, kur ar 3:2 uzvarēja Somijas U-23 izlasi, ar 2:5 zaudēja Čehijas U-23 komandai (pēc diviem periodiem bija 2:1 Latvijas labā) un ar 2:3 zaudēja Slovākijai.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
3.2 °C














































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)




































































































































