Inovācijas enerģētikā — biznesā, kas strauji mainās

"Pareizi izmantojot mākslīgo intelektu un kombinējot to ar darbinieku prasmēm, esam ieguvuši lielu pievienoto vērtību inovāciju un konkurētspējas veicināšanā, kas mūsu pamata biznesam – elektroenerģijas ražošanai un tirdzniecībai – palīdzējis sasniegt vadošās pozīcijas ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas mērogā," pārliecināts ir Ģirts Vikmanis, AS "Latvenergo" Informācijas tehnoloģiju izstrādes un mākslīgā intelekta (MI) direktors.

Pēdējā laikā MI arvien vairāk kļūst par ikdienišķu parādību, ko lietojam, piemēram, populārākajām šīs sistēmas platformām jautājot apkopojumus par dažādām tēmām, padomus, interpretācijas utt. Līdz ar to parastam lietotājam MI vairāk saistās ar dažādām čatbotu platformām un to iespējām – vairāk izklaidi, nevis nopietnu darbu, ar ko arī paši varētu veidot un attīstīt biznesu. Tomēr izrādās, ka var būt arī citādi. Pārvarot šaubas un skepsi, modernie risinājumi kļūst par ļoti labiem palīgiem komercdarbības uzlabošanai, jo sevišķi uzņēmumos, kuri ir rūpīgi krājuši datus un kuriem ir arī uzkrāta liela pieredze datu apstrādē un analīzē.

"Pēc būtības šīs sistēmas pamatā ir matemātika, un tas, ko vajadzētu saukt par MI, ir dažādi mašīnmācīšanās risinājumi – iedodot tiem sagatavotus datus, varam uzdot modeļiem veikt specifiskus uzdevumus: sameklēt kopsakarības, līdzības, sadalīt tos līdzīgās grupās vai, gluži pretēji, identificēt tajos anomālijas.

"Latvenergo" ar šāda veida datu apstrādes modeļiem sākām strādāt jau 2018. gadā. Faktiski uzreiz, kad globāli informācijas tehnoloģiju nozarē parādījās pirmie produkti tieši MI jomā un kad pasaule vēl nepazina "ChatGPT" un citas tagad populārās MI platformas. Mūsu koncernā vadība ātri saprata, ka MI integrēšana uzņēmumam ļaus uzlabot ražošanas efektivitāti, klientu apkalpošanu un citus procesus, kur nepieciešama ātra un precīza liela apjoma datu apstrāde. Darbiniekiem jādod rīki, lai viņiem ir vieglāk strādāt," MI ieviešanas pirmsākumus atceras Ģirts Vikmanis.

Lēmumus pieņem cilvēks

Ģirts nav enerģētiķis, bet informācijas tehnoloģiju speciālists, "Latvenergo" sācis strādāt pirms 25 gadiem – atnācis praksē vēl kā pirmā kursa students. Tagad vada nozīmīgu koncerna struktūrvienību ar vairākiem desmitiem digitālo risinājumu ekspertu, programmētāju, datu apstrādes zinātnieku un MI pielāgošanas speciālistu uzņēmuma biznesa attīstīšanas vajadzībām, kuri faktiski bijuši vieni no pirmajiem Latvijā, kas šajā jomā sākuši darboties.

"Daudziem vēsturiski izveidojies kopumā maldīgs priekšstats, ka "Latvenergo" savā darbībā kā valsts uzņēmums ir konservatīvs, kurā strādā vai būtu jāstrādā tikai enerģētiķiem. Patiesībā "Latvenergo" ir ļoti attīstīts uzņēmums arī tehnoloģiju jomā, esam starp vadošajiem gan Latvijā, gan Baltijā kopumā.

Protams, "Latvenergo" galvenais uzdevums un pamatbizness ir enerģijas ražošana, kā arī tās piegāde un pārdošana patērētājiem. Taču aiz šīs pašsaprotamo uzdevumu fasādes patiesībā notiek nepārtraukti modernizācijas un inovāciju procesi. 

Piemēram, pirms 20 gadiem kā pirmie no enerģētikas uzņēmumiem reģionā uzsākām savas digitālās datubāzes veidošanu, mums bija labākā datu noliktava Baltijā un Skandināvijā. Šī datu noliktava un uzkrātā pieredze faktiski noteica to, ka bijām vieni no pirmajiem Baltijā, kas MI projektus sāka ieviest arī uzņēmuma komercdarbībā – labu laiku vēl pirms šo sistēmu izmantošanas uzvaras gājiena ēras," stāsta Ģirts Vikmanis.

Arī tagad, kad MI izmantošana daudziem kļuvusi pašsaprotama, "Latvenergo" jau atkal spējot būt soli priekšā, jo to lietojot daudz plašākā spektrā nekā citi. Piemēram, kā enerģijas ražošanas tirdzniecības un patēriņa prognozēšanas rīku, kas īpaši svarīgs sekmīgai sadarbībai ar "Nordpool" biržu, kā virtuālo asistentu klientu centrā, kā atjaunīgo energoresursu izstrādes prognozētāju, kā putnu noteikšanas un monitorēšanas sistēmu vēja parkos, kā efektīvu sadales elektrotīklu kontrolieri pret zagšanas gadījumiem un bojājumiem, kā uzņēmumu transporta un uzlādes tīkla pārraugu, kā vērtīgu palīgu apjomīgu tekstu un datu analīzē un arī citur. Jauni MI sistēmu pielietojuma pilotprojekti uzņēmuma darbības efektivitātes uzlabošanai rodoties nepārtraukti.

"Mūsu gadījumā viens no galvenajiem MI projektu veiksmes kritērijiem ir tas, cik daudz un plaši ir pieejami pašu dati. Protams, ar šiem datiem strādāja un arī turpina strādāt eksperti, taču MI palīdz paplašināt datu izpēti un analīzi, uzlabo ātrumu un precizitāti. Svarīgi saprast mums pašiem un zināt arī sabiedrībai – nekādi roboti vai MI "Latvenergo" lēmumus nepieņem, to dara un darīs cilvēki. MI apkopo un analizē datus, piedāvā risinājumus lēmumu pieņemšanai darbiniekiem, kuri ir eksperti savā jomā. Šeit arī rodama atbilde skepsei par "liekajiem cilvēkiem" vai atsevišķu profesiju "beigšanos" – manuprāt, mūsdienās lielākais risks ir MI gatavotās atbildes uz nespeciālistu uzdotajiem jautājumiem.

Reizē visu laiku mainās un mainīsies tas, ar kādām kompetencēm darbinieki darba tirgū būs pieprasīti. Pirms neilga laika hroniski trūka programmētāju. Tagad ne īpaši, jo līdz ar MI pielietošanas attīstību izrādās, ka pieprasīti ir darbinieki, kuri prot rakstīt tekstus, pareizi un ar paplašinātiem teikumiem spēj uzdot jautājumus. Jo skaidrāk mācēsi izteikt domu, jo labākus rezultātus no MI saņemsi, un tādēļ pēkšņi sanācis, ka humanitārās zinātnes kļūst pieprasītākas par eksaktajām," jaunu paradoksu novērojis "Latvenergo" informācijas tehnoloģiju izstrādes un mākslīgā intelekta direktors.

MI nevis vada, bet palīdz uzlabot procesus

Jo efektīvāks ir uzņēmums, jo vairāk tas pelna, bet "Latvenergo" gadījumā – valstij maksā lielākas dividendes. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam tas, protams, ir svarīgi, taču vēl svarīgāk ir zināt, vai "Latvenergo" klienti Latvijā nepārmaksā. Vai arī to kontrolē MI?

Kā paskaidroja Ģirts Vikmanis, MI rēķinus klientiem neraksta, tos ģenerē speciāla digitālā sistēma. Šobrīd "Latvenergo" Baltijas valstīs tuvojas viena miljona klientu robežai, un 99% gadījumu skaitītāju rādījumu nolasīšana jau notiek attālināti. Šīs sistēmas vienā pusē ir "Sadales tīkla" digitālie rīki, kas automātiski nolasa skaitītājus, un otrā pusē "Elektrum" elektroniskā sistēma, kas izraksta rēķinus.

Tomēr arī šajā klientu apkalpošanas procesā esot joma, kur MI tomēr nācies piesaistīt. Jau gadiem ilgi katru mēnesi "Latvenergo" saņemot gandrīz 12 000 tādu maksājumu, kuros nav norādīts mērķis vai adresāts. 

Piemēram, Jānis Bērziņš pārskaitījis 50 eiro "par mammu". Lai šos anonīmos maksājumus atpazītu, "Latvenergo" darbiniekiem katru mēnesi bijis jāvelta vidēji 660 stundas. Ar MI palīdzību šos anonīmos maksājumus varam atpazīt dažu minūšu laikā.

"Gatavs risinājums, kas der visiem, reti der arī tieši tev. Biežāk, pērkot gatavus risinājumus, jāvelta daudz laika, lai tos pielāgotu konkrēti tavām vajadzībām, tāpēc citreiz lētāk un ātrāk ir taisīt pašiem. Arī šajā anonīmo maksājumu atšifrēšanas gadījumā modelis ir speciāli veidots. Sākumā dodam datus, notiek testi un MI "trenēšana" paralēli ar cilvēka darbībām, pēc tam rezultātu salīdzināšana. Kad rezultāts apmierina, MI modeli laižam darbībā. Te arī jāatzīmē, ka neviena sistēma nekad nebūs pilnīga, cilvēkam tāpat tā ir pastāvīgi jāuzrauga, jāpilnveido un jāatjauno. Anonīmo maksājumu gadījumā mūsu MI tagad atpazīst 95%. Atlikušo noskaidrošanu pabeidz darbinieks, un te arī redzam, kur un kā šis MI vēl jāuzlabo.

Skaidrs, ka sākums nebija viegls. Kopumā koncernā strādā ap 3300 darbinieku. Lai arī notiek pastāvīga iekšējā darbinieku apmācība un izglītošana, ne visās funkcijās uzreiz var saskatīt un iedomāties ieguvumus no mākslīgā intelekta. Pirmie MI projekti bija ar enerģijas vairumtirgotājiem un transporta nodaļu. Kad pārējās koncerna struktūras šajos pilotprojektos jau redzēja sasniegumus, radās pieprasījums, izveidojās pat sava veida rinda. Tagad vienlaikus strādājam teju piecdesmit virzienos. Kad biržā mūsu pamatproduktam – enerģijai – cena un iepirkums mainās ik pēc 15 minūtēm, to jāspēj prognozēt, citādi nemaz nevar. Tāpat vairumtirgotājiem vajadzīga meteoroloģisko datu analīze, savukārt klientu kontaktcentram – uzlabota saziņa ar klientiem. Redzam, ka MI sevi attaisno, jo kā asistents iesaistītajos procesos darbojas ātri un precīzi," secina Ģirts Vikmanis.

Taču arī viņš uzskata, ka līdz pilnīgai procesu robotizācijai esot vēl ļoti tālu, un nav pārliecināts, ka to vispār kādreiz piedzīvosim. Darbinieku optimizācija – jā, taču tas notiekot jau visu laiku, kaut vai uzņēmumu darbības digitalizācijas kontekstā, kas sākusies pirms vairāk nekā 20 gadiem. Speciālists arī domā, ka informācijas tehnoloģiju un jo īpaši AI jomā kaut ko prognozēt tālāk par diviem trim gadiem esot ļoti sarežģīti. Piemēram, vēl 2021. gadā maz tika runāts par MI, jo tas vairāk bija zinātnieku lauciņš, taču 2022. gadā ar pirmā publiskā "ChatGPT" modeļa iznākšanu par to sāka runāt visā pasaulē. Daudzi pareģojuši, ka puse profesiju vairs nebūšot vajadzīgas, un tiešām nākamie divi gadi ģeneratīvā MI un lielo valodu modeļu (LLM) attīstībā bija lielā izrāviena gadi. Bet tad nākamais attīstības lēciens drusku piebremzēja. Šobrīd iestājusies racionālos lēmumos balstīta, mērena attīstības fāze.

"Latvenergo" gadījumā MI lietošanai ir potenciāls kļūt par būtisku atbalsta instrumentu pārejai uz ilgtspējīgākiem enerģijas avotiem, palīdzot precīzāk prognozēt to jaudas, optimizēt ražošanu un ģenerācijas objektu izvietojumu.

"Platīna pele"

Kā vadošs Latvijas uzņēmums ne tikai enerģētikas, bet arī tehnoloģiju jomā "Latvenergo" aktīvi dalās savā pieredzē arī ar citiem uzņēmumiem. Ar aktīvu līdzdalību Mākslīgā intelekta Latvijas asociācijā darbojas arī vietējās un starptautiskās sabiedrības izglītošanā.

Pērn "Latvenergo" piedalījies prestižākajā Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju konkursā "Platīna pele", iesniedzot pašu izstrādāto iepirkumu sistēmas MI asistentu un kļūstot par laureātu.

Konkursa galvenie mērķi ir izcelt veiksmīgākos Latvijā radītos digitālos risinājumus, veicinot izpratni par to pielietojumu ikdienā valsts pārvaldē un biznesā.

"Atklāti sakot, esam pārsteigti par šādu novērtējumu un ar to ļoti lepojamies. "Latvenergo" iepirkumu ir ļoti daudz – tūkstošiem, un tajos ir ļoti daudz arī dažādu specifikāciju. Iepirkumu rezultātā iesniegtajos dokumentos jāpārbauda un jāanalizē piedāvājumu atbilstība, salīdzinot ar nolikumu prasībām, kas ļoti darbietilpīgs un sarežģīts process.

Lai to atvieglotu, savu iepirkumu sistēmu savienojām ar MI modeļiem, kas analizē tekstus. Tā iekšējā projektā paši izveidojām unikālu risinājumu, kam nav analoga ne Latvijā, ne citviet Eiropā. Tā vērtība ir ne tikai kļūdu minimizēšana un laika ekonomija, bet arī nozīmīga digitālā transformācija: iepirkumu process no administratīvas procedūras kļūst par inteliģentu, datos balstītu risinājumu piedāvājumu. MI iepirkumā palīdz un darbojas kā asistents, taču gala lēmumu pieņem speciālisti – viss notiek tā, kā paredzēts Latvijas un ES MI regulējumos.

Pēc "Platīna peles" balvas saņemšanas par mūsu MI modeli bija negaidīti liela interese no citiem uzņēmumiem, arī vēlmes to iegādāties. Tādēļ tagad to unificējam un gatavojam licencēšanas procesam," par pašu radīto MI produktu, kas jau drīzumā varētu kļūt arī par "Latvenergo" preci, stāsta Ģirts Vikmanis.

Publikācija tapusi sadarbībā ar AS "Latvenergo".