Nesen pabeigtā "Mūsdienu urbānā vārdnīca" atklāj nepieciešamību sistemātiski fiksēt un pētīt jauniešu slengu un lingvistisko attieksmi pret dzimto valodu, uzskata projekta vadītāja, Latviešu valodas aģentūras speciāliste Ieva Mūrniece.
Vērojot, kā mainās ikdienā lietotie vārdi un izteicieni un cik daudz laika pusaudži un jaunieši vecumā no 13 līdz aptuveni 25 gadiem pavada digitālajā telpā, Latviešu valodas aģentūras speciālisti vēl pirms pandēmijas sprieda, ka būtu nepieciešams turpināt 2009. gadā iznākušajā "Slenga vārdnīcā" aizsākto. Pēc tam ar ikdienas leksiku, kas ienākusi no angļu valodas, latviešu valodnieki ir strādājuši, tomēr vākums nav atkārtoti izdots vārdnīcā. Ieva Mūrniece piebilst – arī "Mūsdienu urbānā vārdnīca" drīzāk uzskatāma par problēmas pieteikumu un sava veida starppaaudžu sarunvārdnīcu, tomēr vienlaikus projekts iekļaujas Valsts valodas politikas pamatnostādnēs posmā no 2021. līdz 2027. gadam, kurā starp uzdevumiem minēta nepieciešamība veidot mērķtiecīgu saziņu ar sabiedrību par valodas lietojuma jautājumiem, iesaistīt jauniešus lingvistiskās vides veidošanā un latviešu valodas prestiža stiprināšanā.
Process noritējis vairākos posmos. Vispirms no 2023. gada septembra līdz šī gada maijam, proti, visu iepriekšējo mācību gadu, Latviešu valodas aģentūras speciālisti aicinājuši skolas pieteikties tūrē "Ņemot un dodot topi par citu". Tai izvēlēti Raiņa vārdi, kuri izmantoti, lai rosinātu mūsdienu jauniešus domāt par jautājumiem, kas saistīti ar valodu un identitāti: vai arī valodā ņemot un dodot var tapt par citu, un, ja, runājot citā valodā, arī pats kļūstu citāds, tad kāds. Un jau janvārī sākts veidot "Mūsdienu urbāno vārdnīcu", aicinot ikvienu iesūtīt citvalodu vārdus, kurus lieto savā ikdienā, līdz ar kontekstu un skaidrojumu.
Ieva, pirmais jautājums, kas man radās, bija par izvēlēto vārdnīcas nosaukumu: kādēļ tieši urbānā vārdnīca, ņemot vērā, ka jaunieši, neatkarīgi no savas reālās dzīvesvietas, "dzīvo" vienā un tajā pašā globālajā tīmeklī.
I. Mūrniece: Šo jautājumu mums uzdod diezgan bieži. Pilnīgi piekrītu, ka jaunieši dzīvo vienā informatīvajā telpā, jau skolu tūre parādīja, ka vairāk nekā 60 procentu informācijas, ko vecumposmā no 13 līdz 25 gadiem patērē, ir tieši digitālajā vidē. Tas nozīmē, ka visi jaunieši dzīvo vienā globālajā, ja tā var teikt, "pilsētā" vai "ciematā".
4.4 °C
