Noskaidrots Latvijas Literatūras gada balvas garais saraksts

Gatavojoties vienam no centrālajiem notikumiem Latvijas literatūrā – Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA), kas ar saukli "LALIGABA spoguļo" tiks pasniegta 17. aprīlī, – balvas ekspertu komisija paziņojusi nominēto autoru un darbu "garo sarakstu", kā arī nosaukusi Mūža balvas ieguvēju – tulkotāju Jāni Krastiņu.

Latvijas Literatūras gada balvai 31 izdevniecība iesniegusi 156 darbus, kas izdoti 2025. gadā. Mūža balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā ekspertu komisija nolēmusi piešķirt tulkotājam Jānim Krastiņam.

Žūrijas eksperts literatūras kritiķis un muzeja darbinieks Arnis Koroševskis par tulkotāju raksta: "Iespējams, Jāņa Krastiņa vārds pirmajā acumirklī daudziem lasītājiem nešķitīs tik atpazīstams uz pārējo, biežāk sastopamo latviešu tulkotāju vārdu un uzvārdu raibā un piesātinātā fona, taču tam tādam noteikti vajadzētu būt. Lai gan tulkotāja gaitas Jānis Krastiņš aizsāka jau Atmodas laikā, tomēr īpaši ražīgs kļuva tieši 21. gadsimtā. Krastiņš ir četras reizes nominēts Literatūras gada balvai par labāko tulkojumu, saņēmis Čehijas Ārlietu ministrijas apbalvojumu "Gracias agit" par valsts vārda popularizēšanu Latvijā.

Laikā, kad literatūrā ir atdzimusi interese par vēsturi, tās pārvērtēšanu un pievēršanos dažādām pagātnes traumām, Krastiņa tulkotie čehu literatūras darbi ir ļāvuši latviešu lasītājam pamanīt vai no jauna atcerēties fascinējošas un nenoliedzamas līdzības starp Latvijas un Čehijas politisko un arī kultūras vēsturi, jo īpaši 20. gadsimta kontekstā. Tomēr būtiski piebilst, ka Krastiņa tulkoto literāro darbu spektrs ir visnotaļ plašs – tie ir ne tikai pagājušā gadsimta klasiķi, kā Jaroslavs Hašeks, Zdeņeks Jirotka vai Josefs Škvoreckis, bet arī pašas jaunākās paaudzes čehu autori, kā Mareks Torčīks un Viktorije Hanišova; tie ir ne tikai prozas autori, bet arī pētnieki, piemēram, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Pāvels Štolls. Jāņa Krastiņa tulkojumu valoda nereti ir reālistiski tieša, taču turpat līdzās sevī iemieso ļaušanos visam poētiskajam un rotaļāšanos ar valodas bagātīgi piedāvātajām un pieejamajām (un, kā vietumis šķiet, bezgalīgajām) iespējām; šādā kontekstā starp virsotnēm būtu pieminams Alenas Mornštainovas romāna "Hana" tulkojums latviešu valodā (2019). Katrs tulkojums uzrāda Krastiņa spozmi, talantu un apbrīnojamo erudīciju. Pats to neapzinoties, arī Jānis Krastiņš ir kļuvis par "cilvēku dvēseļu inženieri", tikai šīs frāzes neierasti pozitīvajā nozīmē (ja vien vispār ir iespējams atbrīvoties no pārējām konotācijām) – allaž aizraujot, ieintriģējot un aizkustinot neskaitāmi daudzus lasītājus."

Šogad ekspertu komisija lēmusi papildus pamatkategorijām piešķirt balvas arī kategorijās "Spilgtākais darbs literatūras pētniecībā" un "Spilgtākais darbs dramaturģijā", kā arī nošķirt prozas tulkojumus un atdzejojumus. "Atdzejojumus un prozas tulkojumus vēlējāmies vērtēt atsevišķās kategorijās, ņemot vērā tulkošanas specifiku, kas katrā no šiem literārajiem žanriem ir atšķirīga," uzsver LALIGABA ekspertu komisijas priekšsēdētāja tulkotāja Ieva Lešinska.

Šogad žūrijā līdzās priekšsēdētājai Ievai Lešinskai darbojas literatūrzinātnieks, literatūras kritiķis un muzeja darbinieks Arnis Koroševskis, dzejnieks un atdzejotājs Edvards Kuks, rakstniece Kristīne Ulberga, dzejnieks, rakstnieks un daudzmākslinieks Raibīs, autore un tulkotāja Signe Viška, filozofe un publiciste Sofija Anna Kozlova. LALIGABA nominantu īso sarakstu, kā arī speciālbalvas ieguvēju izziņos marta beigās. 2. un 9. aprīlī notiks tradicionālie nominantu lasījumi.

LALIGABA 2026.

Foto: Publicitātes

Latvijas Literatūras gada balvai pirmajā kārtā izvirzītie darbi

Labākais dzejas autordarbs latviešu valodā

• Agnese Rutkēviča "Vientulības drošības noteikumi" ("Aminori").
• Artis Ostups "Patiesība" ("Neputns").
• Daina Sirmā "Austra" ("Pētergailis").
• Ivars Šteinbergs "Stāsti" ("Neputns").
• Jānis Rokpelnis "Nomods" ("Neputns").
• Katrīna Rudzīte "Dažas piezīmes par ķermeni" (žurnāla "Punctum" atbalsta biedrība).
• Ligija Purinaša "Magnificat" ("Valodu māja").
• Marija Luīze Meļķe "Gaudu dzejoļi" ("Neputns").
• Māris Salējs "Atsevišķa gaisma" ("Pētergailis").

Labākais prozas autordarbs latviešu valodā

• Andra Manfelde "Kosmonauta iela" ("Dienas Grāmata").
• Gusts Ābele "Pasaulē mīļākais troksnis" ("Jāņa Rozes apgāds").
• Ieva Struka "Kafija un cigaretes. Astrīda" ("Latvijas Mediji").
• Inga Ābele "Mīlamā" ("Dienas Grāmata").
• Nils Sakss "Augstāk" ("Zvaigzne ABC").
• Osvalds Zebris "Dzīvs!" ("Dienas Grāmata").
• Rvīns Varde "Kur tu biji" ("Dienas Grāmata").
• Vilis Kasims "Svešuma grāmata" ("Latvijas Mediji").

Labākais literatūras autordarbs bērniem latviešu valodā

• Anete Grīnberga "Spoks un Mākoņu pilsēta" ("Zvaigzne ABC").
• Daila Ozola "Kā uzminēt Minnu?" ("Aminori").
• Inese Ķestere "Pirkstainītis, Dūrainītis" ("Latvijas Mediji").
• Inese Zandere "Kaķa vijole" ("Liels un mazs").
• Ivars Šteinbergs "Ams, ams, ams!" ("Liels un mazs").
• Luīze Pastore "Laimes govs" ("Liels un mazs").
• Marta Leimane "Mula un ēna" ("Droši un koši").
• Mārīte Tabita Kalniņa "Nejaucēni" ("Zvaigzne ABC").
• Osvalds Zebris "Andris un Kalna Klapētājs" ("Liels un mazs").
• Zane Volkinšteine "Bīstamā skola" ("Liels un mazs").

Labākais prozas tulkojums latviešu valodā

• Andre Snaijs Magnasons "Laika lāde", tulkojis Dens Dimiņš ("Liels un mazs").
• Birute Jonuškaite "Maranta", tulkojusi Emija Grigorjeva (Latvijas Rakstnieku savienība).
• Gabriels Garsija Markess "12 stāsti ceļinieki", tulkojis Edvīns Raups ("Latvijas Mediji").
• Henriks Senkevičs "Zīmējumi ar ogli", tulkojusi Dagnija Dreika ("Jumava").
• Hesuss Karrasko "Zem klajas debess", tulkojis Edvīns Raups ("Jāņa Rozes apgāds").
• Juns Fose "Kaids nūteikti atīs", tulkojusi Jūlija Tumanovska ("Valodu māja").
• Karlo Levi "Kristus apstājās pie Eboli", tulkojis Ilmārs Zvirgzds ("Aminori").
• Karls Ristikivi "Dvēseļu nakts", tulkojusi Maima Grīnberga ("Jāņa Rozes apgāds").
• Maiks Johansens "Mācītā doktora Leonardo un viņa nākamās mīļākās, daiļās Alčestes, ceļojums uz Slobodas Šveici", tulkojusi Māra Poļakova ("Aminori").
• Oksana Zabužko "Lauka pētījumi ukraiņu seksā", tulkojusi Māra Poļakova ("Rundas").
• Oksana Zabužko "Pamesto noslēpumu muzejs", tulkojusi Māra Poļakova ("Latvijas Mediji").
• Pols Boulzs "Debesu patvērums", tulkojis Dens Dimiņš ("Orbīta").
• Sāra Baume "plūst virst krist vīst", tulkojis Ilmārs Šlāpins ("Jāņa Rozes apgāds").
• Terijs Pračets "Sardze! Sardze!", tulkojusi Māra Poļakova ("Prometejs").
• Vahurs Afanasjevs "Serafima un Bogdans", tulkojusi Lelde Rozīte (Latvijas Rakstnieku savienība).
• Viktorija Ameļina "Ekskavatora Ekas e-e-ēstāsti", tulkojusi Māra Poļakova ("Liels un mazs").

Labākais atdzejojums latviešu valodā

• Federiko Garsija Lorka "Dzejnieks Ņujorkā", atdzejojis Arvis Viguls ("Neputns").
• Haso Krulls "Atvere", atdzejojis Guntars Godiņš (žurnāla "Punctum" atbalsta biedrība).
• Ingera Kristensena "Tas", atdzejojis Uldis Priede ("Neputns").
• Ļuba Jakimčuka "Donbasa aprikozes", atdzejojuši Māra Poļakova, Māris Salējs, Ingmāra Balode ("Orbīta").
• Ostaps Slivinskis "Ziemas karalis un citi dzejoļi", atdzejojuši Māra Poļakova, Māris Salējs, Jānis Elsbergs, Ingmāra Balode, Arvis Viguls ("Orbīta").
• Romans Honets "ziema, maldi", atdzejojusi Ingmāra Balode (žurnāla "Punctum" atbalsta biedrība).

Spilgtākā debija literatūrā latviešu valodā

• Alise Bogdanova "ne tev, zivs". "Orbīta".
• Ausma Perons "Tā beidzot Tu" ("Strāva").
• Guntars Cerkjavs "Traļmeistars" ("Dienas Grāmata").
• Kirils Ēcis "te nu ir tā vasariņa" ("Neputns").
• Sanita Rībena "Kaķe" ("Jāņa Rozes apgāds").
• Sintija Kampāne-Štelmahere "dārzs" (žurnāla "Punctum" atbalsta biedrība).

Spilgtākais darbs dramaturģijā

• Biruta Zujāne "Sarkanās kurpītes". Publicēts "Avīzes Nosaukums" ("Niedrības Bosaukums").
• Inga Gaile "Sliktā māte" ("Dienas Grāmata").
• Ivars Šteinbergs "Ievērojot tradīcijas". Publicēts "Avīzes Nosaukums". ("Niedrības Bosaukums").
• Lelda Jauja "Divas uz Liepāju un atpakaļ" ("Palasi").

Spilgtākais darbs literatūras pētniecībā

• Jānis Ozoliņš "Ievads naratoloģijā" (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts).
• Lita Silova "Pēclaiks" ("Dienas Grāmata").
• Pauls Daija "Apgaismības starpnieki: vācbaltiešu mācītāji latviešu rakstniecībā, 1815–1848" (Latvijas Nacionālā bibliotēka).