Kultūrzīmju izvēle: 7. nedēļa kultūrā — izrādes, koncerti, izstādes, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Skanēs "Pajaci" un "Zemnieka gods"

Pjetro Maskanji "Zemnieka gods" un Rudžero Leonkavallo "Pajaci" – otrdien, 17. februārī, Latvijas Nacionālajā operā Mārtiņa Ozoliņa muzikālajā vadībā un Aika Karapetjana režijā pirmizrādi piedzīvos šo spilgto verisma operu jauniestudējumi.

Operas "Zemnieka gods" pirmajās izrādēs galvenajās lomās – Tatjana Trenogina, Irma Pavāre, Raimonds Bramanis, Artjoms Safronovs, Jānis Apeinis un Daniils Pogoriless, savukārt operā "Pajaci" – Aleksandrs Antoņenko, Andris Ludvigs, Artjoms Safronovs, Inna Kločko, Dana Bramane, Jānis Apeinis un Rinalds Kandalincevs.

Operas "Zemnieka gods" darbība norisinās kādā Sicīlijas ciematā, kura idillē ieskanas nodevības un greizsirdības tēmas. Santucas sirdi sāpinājis viņas iemīļotais Turidu, kas iededzies kaislē pret Alfio sievu Lolu. Par šo neuzticību izmisusī Santuca pastāsta pašam Alfio, un viņa atriebība kļūst neizbēgama. Pjetro Maskanji šo operu sakomponēja rekordīsā laikā, lai varētu to iesniegt operu konkursam. Pirmizrādi tā piedzīvoja 1890. gadā Romā un uzreiz kļuva ārkārtīgi populāra. Latvijas Nacionālās operas ēkā 1904. gadā "Zemnieka gods" skanējis komponista muzikālajā vadībā, kad Pjetro Maskanji viesojās Rīgas Pilsētas teātrī. Operā "Pajaci", ko režisors Aiks Karapetjans Nacionālajā operā inscenēja jau 2019. gadā, mīlestība un nodevība caurauž gan klejojošo komediantu sniegto izrādi, gan viņu privātās dzīves norises. Rudžero Leonkavallo šo darbu radīja 1892. gadā.

"Šobrīd iestudēju operu "Zemnieka gods", konceptuāli it kā atkāpjoties pagātnē. "Pajaci" darbība risinās kādā pansionātā 20. gs. 80. gados, bet "Zemnieka gods" atklāj to, kas ar šiem cilvēkiem noticis viņu jaunības gados. Darbība norisinās pēckara Itālijā. Esmu iedvesmojies no itāļu kino, jo tas kalpo kā laba atslēga, lai skatītājs atpazītu norises laiku un vietu, noticētu varoņiem un pārdzīvotu kopā ar viņiem," stāsta režisors Aiks Karapetjans.

"Vīnes klasikas" pieskārieni

Šovakar Mazajā ģildē skanēs koncertprogramma "Zanda Švēde un Reinis Zariņš. Šūbertiāde. Sarunas par mīlestību".

Foto: Publicitātes

Turpinoties festivālam "Vīnes klasika", šovakar Mazajā ģildē skanēs koncertprogramma "Zanda Švēde un Reinis Zariņš. Šūbertiāde. Sarunas par mīlestību". Tieši pārcelšanās uz mutuļojošo Vīni savulaik iezīmēja būtisku pagrieziena punktu Franča Šūberta dzīvē. Sākotnēji kautrīgais jauneklis drīz vien kļuva par sabiedrības dvēseli un, par spīti balansēšanai uz nabadzības robežas, regulāri rīkoja "šūbertiādes" – jautras vakarēšanas labu draugu, lieliskas mūzikas un atspirdzinošu dzērienu lokā. Uz skatuves – izcilais pianists un dziļi personisku interpretāciju meistars Reinis Zariņš un ar suģestējošo mecosoprāna tembru apveltītā Frankfurtes operas soliste Zanda Švēde.

Sestdienas, 14. februāra, vakarā Dzintaru koncertzāles Mazo zāli pieskandinās jaunās pianistes Aurēlijas Šimkus koncertprogramma "Mīlestības karnevāls", kurai izvēlēti Jozefa Haidna, Ludviga van Bēthovena, Franča Lista, Johannesa Brāmsa opusi. Ne vien dzimtenē, bet arī Itālijā, Zviedrijā un Vācijā meistarību kaldinājusī māksliniece jau paguvusi saņemt vairākas nozīmīgas balvas, arī prestižo "Echo Klassik".

Mīlestības dienas vilinājumi

Sestdien, 14. februārī, dienā, kas tagad veltīta mīlestībai (vai varbūt drīzāk – mārketingam), Latvijas Nacionālais Rakstniecības un mūzikas muzejs aicina no plkst. 11 līdz 17 ekspozīciju "Prokrastinācija un radīšana" skatīties kopā ar savu otro pusīti. Muzeja kafejnīcas telpās būs iespēja lasīt latviešu literātu mīlas dzeju un vēstules. Iedvesmu kādam jaunam mīļvārdiņam dos īpaši atlasīta uzrunu izlase no Raiņa un Aspazijas savstarpējās sarakstes. Lūk, kā Aspazija atceras, kā pirmo reizi skatījusi sejā savu nākamo vīru: "Es ieraudzīju sev sēdam priekšā jaunu cilvēku, pašu redaktoru, bālu, slaidu, pašaustās drēbēs, nervozi klausāmies, un mani pārņēma dziļa līdzjūtība. Viņš solījās visu pārlabot, un viņa acis manī raudzījās kā divi bezdibeņi. Viņš lūdza, vai drīkstot mani kādreiz apciemot. Es to atļāvu."

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs 14. februāra vakarā aicinās uz īpašu ekskursiju pieaugušajiem apmeklētājiem.

Foto: Publicitātes

Savukārt Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs 14. februāra vakarā (plkst. 17.30) aicina uz īpašu ekskursiju pieaugušajiem apmeklētājiem – no 18 gadu vecuma – "Mīlestības bezgalīgās puses un prizmas", aicinot paraudzīties uz mīlestību no kaisles un romantikas līdz uzticībai, draudzībai un pašaizliedzībai. Ekskursija vedīs cauri muzeja ekspozīcijas zālēm un Rīgas Doma krustejai, pievēršoties gan Rīgas naktsdzīves vēsturei un tās ēnas pusēm, gan mīlestībai starp draugiem, aroda brāļiem un mīļotajiem. Atsevišķi stāsti skaršot arī skandalozas un provokatīvas tēmas. Noslēgumā būs muzikāls priekšnesums – Kolonnu zālē uzstāsies pianiste Annija Brenče.

Tikšanās ar stikla māksliniekiem

"Slāņi".

Foto: Publicitātes

Sestdien, 14. februārī, plkst. 15 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā gaidāma tikšanās ar Baltijas mūsdienu stikla mākslas izstādes "Slāņi" dalībniekiem un kataloga atklāšanas svētki. Izstāde guva plašu rezonansi sabiedrībā – to apmeklēja 12 723 viesi. Katalogs ir fotomateriāliem vizuāli bagāts izdevums, kurā apkopoti darbi un izstādes kopskati, kā arī informācija par māksliniekiem. Grāmatu papildina Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) docentes Aigas Dzalbes vadībā LMA jauno mākslas teorētiķu veidotas intervijas ar autoriem.

Gaida "Kerbedza kabinets"

Svinot desmit gadus kopš Lūznavas muižas jaunatvēršanas, līdz 30. aprīlim apskatāma izstāde "Kerbedza kabinets" – 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma interjera stilistikas interpretācija un kādreizējo muižkungu, izcilo dzelzceļa būvju inženieru – divu Staņislavu Kerbedzu – darba un atpūtas telpas atdzīvināšana. Ekspozīcija veidota, smeļoties iedvesmu no citiem tā laikā kabinetu iekārtojumiem, kā arī Kerbedzu dzimtas biogrāfijām un Lūznavas muižas vēstures. Ekspozīcijas koncepcijas autors ir vēsturnieks Andris Uškāns, bet tās vizuālo stāstu palīdzējusi iedzīvināt dizainere Liāna Merņaka.