Rudenīgā 9. novembra dienā, kad gaisa temperatūra nepakāpās virs 9 grādiem, "Latvijas Mediju" žurnālisti Guntis Ščerbinskis un Indulis Burka devās garākā izbraukumā ārpus Rīgas. Brauciens līdz Ērgļiem un atpakaļ — kopā 220 km — tika veikts ilgtspējīgā veidā, pirmkārt, nomājot koplietošanas auto, otrkārt, izvēloties šo ceļu mērot ar kompaktu elektromobili. Tādējādi reālos apstākļos skaidrojām, vai var paļauties uz elektromobili tālākā ceļā ar ierobežotām uzlādes iespējām.
Plānojot maršrutu, apzināti izvēlēts nomaļāks ceļš, kur uzlādes staciju nav ik pēc pāris kilometriem. Savukārt paša braucamā meklējumi koplietošanas transporta platformās atklāja, ka elektromobiļu pieejamības jomā vēl ir kur augt.
Vispirms karte, stūre — pēc tam
Balstoties pieredzējušu elektroauto braucēju ieteikumos, pirms plānota tālāka brauciena sēdos pie kartes, lai novērtētu izvēlētajā ceļā pieejamos publiskos uzlādes punktus. Tā kā izmantoju nomas auto, ņēmu vērā arī konkrētā pakalpojumu sniedzēja nosacījumus par to, kurās partneru stacijās uzlādi varu veikt. Kā pārliecinājos uz kartes koplietošanas auto platformā, izvēlētajā maršrutā Rīga-Tumšupe–Suntaži–Ērgļi pēdējā pieejamā uzlādes iespēja ir Berģos pie galvaspilsētas robežas. Līdz ar to ceļš līdz Ērgļiem un atpakaļ (220 km) bija jāplāno vienas uzlādes ietvaros.

Ja šo pašu maršrutu mērotu ar privāto spēkratu, kas ļauj brīvi izvēlēties jebkuru uzlādes punktu, ceļā būtu pieejamas vēl vairākas uzlādes iespējas — pēc 50 km Mālpilī, tad vēl pēc 20 km Ķeipenē un vēl pēc 40 km — arī Ērgļos, attiecīgi arī atpakaļceļā, braucot pa to pašu maršrutu. Līdz ar to šajā apvidū var justies diezgan droši, ka nenāksies palikt uz ceļa ar tukšu bateriju, lai gan šī nebūt nav dzīvākā trase ar krietni plašākām uzlādes iespējām.
Meklējot informāciju par ceļā pieejamajām uzlādes stacijām, sākotnēji secināju, ka daudzviet tīmeklī pieejami nepilnīgi dati, piemēram, tikai viena uzlādes operatora staciju tīkls. Tad nonācu līdz starptautiskam avotam — portālā "plugshare.com" publicētajai kartei, kurā pieejami plaši un aktuāli dati par uzlādes iespējām dažādās pasaules valstīs, tostarp Latvijā. Minētajā platformā var ērti atrast sev tuvāko elektroauto uzlādes punktu, turklāt uzlādes stacijas ir marķētas ar krāsu pēc pieejamā uzlādes ātruma — ātrās vai vidēji ātrās. Mūsu valstī šobrīd ir pieejams gana plašs uzlādes tīkls ar vairāk nekā 1300 publiski pieejamām pieslēgvietām, kas ietver gan lieljaudas (līdz pat 350 kW), gan vidēji ātrās uzlādes stacijas. Infrastruktūru nodrošina vadošie operatori: "Elektrum Drive", "Ignitis ON", "Virši", CSDD ("E-mobi" tīkls) un citi. Publiskās uzlādes stacijas var piedāvāt ne tikai maksas, bet arī bezmaksas uzlādi.

Pēc maršruta plānošanas sākās elektromobiļa meklējumi, izskatot koplietošanas auto platformu piedāvājumu. Vērtējot trīs lielāko tirgus spēlētāju piedāvājumu, secināms, ka vieglo elektroauto izvēles iespējas pagaidām ir diezgan ierobežotas. Piemēram, "City Bee" piedāvājumā Latvijā elektroauto pagaidām nav, lai gan vēl pirms dažiem gadiem kompānijas pārstāvji solīja, ka šogad jau apmēram puse kopbraukšanai piedāvāto spēkratu būs elektriskie. Dažas elektriskās mašīnas piedāvā "Bolt Drive", bet to izmantošanai ir priekšnosacījums, ka klients pirms tam vismaz dažas reizes ir veiksmīgi izbraucis ar kompānijas degvielas vai hibrīdauto. Plašākā elektroauto flote ir "Carguru" piedāvājumā, tas nozīmē, ka elektrisko braucamo vajadzības brīdī ir vieglāk "nomedīt" savā tuvumā, turklāt to izmantošanai kompānija neizvirza nekādus papildu nosacījumus.
Tikpat ātri kā uzlādēt telefonu


Transportlīdzekļa izvēles brīdī kopbraukšanas pakalpojuma sniedzēja lietotne manā tuvumā uzrādīja dažus franču kompaktos elektriskos spēkratus "Renault 5 E-Tech". Tas arī noteica izvēli. Starp citu, pirms braucamā atlases jau lietotnē redzams tā uzlādes līmenis. Ja baterija šķiet pārāk tukša un uzlādei nav laika, iespējams izvēlēties citu mašīnu. Plānojot nedēļas nogales ģimenes izbraucienu ar personīgo elektroauto, uzlādi, protams, var veikt jau iepriekšējā naktī. Turpretī tieši pirms ceļa iznomāts elektriskais spēkrats var nozīmēt, ka braucējiem kādu laiku vēl nāksies uzgaidīt, kamēr spēkrats lādējas. Tā bija arī mūsu gadījumā.

Mūsu brauciena sākumā auto baterijas uzlādes līmenis bija 31%, kas pēc borta datora aprēķina ļauj nobraukt aptuveni 79 km. Ar šādu enerģijas līmeni mēs, protams, netiktu pat līdz Ērgļiem, kur nu vēl atpakaļ. Tāpēc pirmā pietura bija uzlādes stacija tepat Rīgā, kā rezultātā plānotais izbraukšanas laiks pabīdījās par stundu uz priekšu. Tieši tik ilga baterijas uzpilde ātrās uzlādes stacijā no vēl atlikušajiem 30% līdz pilniem 100%. Būtībā auto uzlādējām apmēram tikpat ātri kā mobilo tālruni.

Ar pilnu bateriju pēc borta datora aprēķina varējām nobraukt 256 km. Kā pārliecinājāmies praksē, 220 km posmam tika izmantoti 74% no kopējās enerģijas un ar atlikumu varētu nobraukt vēl nepilnus 70 km. Tas iedrošina, ka arī ziemas apstākļos ar vienu pilnu uzlādi varētu pietikt vismaz 220 km posmam.
Rezumējot braucienu, faktiski to noslēdzām saskaņā ar lietpratēju rekomendācijām, kas iesaka ceļā ar elektromobili saglabāt vismaz 15–20% baterijas drošības rezervi negaidītiem apstākļiem, tādējādi lieki neriskējot ar piespiedu apstāšanos. Jāatzīmē, ka visu maršrutu pamatā izmantoju rekuperācijas režīmu, kas brauciena laikā ļauj atgūt papildu enerģiju. Atlaižot gāzes pedāli, elektromotors sāk darboties ģeneratora režīmā, pakāpeniski samazinot automašīnas ātrumu un pārvēršot kinētisko bremzēšanas enerģiju elektroenerģijā, kas tiek nogādāta atpakaļ vilces akumulatorā.



Protams, reālo nobraukumu jūtami ietekmē arī braukšanas stils un ātrums, gaisa temperatūra, ceļa apstākļi, papildu enerģiju prasa salona apsilde vai dzesēšana, citas komforta sistēmas un arī pārvadājamais svars. Ceļā ātri vien kļuva skaidrs, ka svarīga ir mērena un vienmērīga braukšanas dinamika. Tiklīdz ātrums pārsniedz 100 km/h slieksni, gaisa pretestība un elektroenerģijas patēriņš pieaug. Vienmērīga braukšanas gaita un izvairīšanās no straujiem uzrāvieniem ir baterijai draudzīgāka.
12 pret 30 eiro

Izmantotais auto, kas bija aprīkots ar 40 kWh litija jonu bateriju, visā ceļā patērēja apmēram 29,6 kWh enerģijas. Tieši brauciena dienā — 9. novembrī — "Nord Pool" biržā Latvijas tirdzniecības apgabalā elektroenerģijas vidējā cena uzskrēja līdz 414,12 eiro par megavatstundu jeb 0,414 eiro par kilovatstundu, dienas laikā sasniedzot maksimumu — 669,01 eiro par MWh jeb 0,669 eiro par kilovatstundu. Ja šajā dienā lādētu auto mājās pēc biržas tarifa, tad viss nobrauktais ceļš izmaksātu 12,25 eiro (pēc vidējās biržas cenas) vai 19,80 eiro (cenas maksimuma stundā). Ja uzpilde tiktu veikta novembra sākumā, kad elektrības vidējā biržas cena bija 255 eiro/MWh, 220 km ceļš maksātu 7,55 eiro. Savukārt atkāpjoties pagājušajā gadā (vidējā elektroenerģijas cena biržā 85,72 €/MWh), līdz Ērgļiem un atpakaļ uz Rīgu varētu tikt pat par 2,54 eiro. Šie aprēķini ir teorētiski. Publiskajās uzlādes stacijās, kur lādējām auto, cenas nelēkā līdzi biržas īstermiņa svārstībām. Un, ja rēķinām tikai enerģijas izdevumus, mēs visu maršrutu izbrauktu par 12,14 eiro, ņemot vērā, ka elektroenerģijas cena uzlādes stacijā bija 0,41 eiro/kWh.
Ja šo pašu 220 kilometru distanci nobrauktu ar benzīna vai dīzeļa automašīnu (pieņemot vidējo patēriņu 7l/100 km), izdevumi būtu krietni lielāki. Vidējā 95. markas benzīna cena uzpildes stacijās 9. novembrī bija 1,784 eiro/l, bet dīzeļdegvielas cena — 2,009 eiro/l. Tādējādi, braucot ar benzīna dzinēju, izdevumi par degvielu būtu aptuveni 27,50 eiro, bet, braucot ar dīzeli, gandrīz 31 eiro. Tātad izmaksu atšķirība ir jūtama.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
Rudenīgā 9. novembra dienā, kad gaisa temperatūra nepakāpās virs 9 grādiem, "Latvijas Mediju" žurnālisti Guntis Ščerbinskis un Indulis Burka devās garākā izbraukumā ārpus Rīgas. Brauciens līdz Ērgļiem un atpakaļ — kopā 220 km — tika veikts ilgtspējīgā veidā, pirmkārt, nomājot koplietošanas auto, otrkārt, izvēloties šo ceļu mērot ar kompaktu elektromobili. Tādējādi reālos apstākļos skaidrojām, vai var paļauties uz elektromobili tālākā ceļā ar ierobežotām uzlādes iespējām.
Plānojot maršrutu, apzināti izvēlēts nomaļāks ceļš, kur uzlādes staciju nav ik pēc pāris kilometriem. Savukārt paša braucamā meklējumi koplietošanas transporta platformās atklāja, ka elektromobiļu pieejamības jomā vēl ir kur augt.
Vispirms karte, stūre — pēc tam
Balstoties pieredzējušu elektroauto braucēju ieteikumos, pirms plānota tālāka brauciena sēdos pie kartes, lai novērtētu izvēlētajā ceļā pieejamos publiskos uzlādes punktus. Tā kā izmantoju nomas auto, ņēmu vērā arī konkrētā pakalpojumu sniedzēja nosacījumus par to, kurās partneru stacijās uzlādi varu veikt. Kā pārliecinājos uz kartes koplietošanas auto platformā, izvēlētajā maršrutā Rīga-Tumšupe–Suntaži–Ērgļi pēdējā pieejamā uzlādes iespēja ir Berģos pie galvaspilsētas robežas. Līdz ar to ceļš līdz Ērgļiem un atpakaļ (220 km) bija jāplāno vienas uzlādes ietvaros.

Ja šo pašu maršrutu mērotu ar privāto spēkratu, kas ļauj brīvi izvēlēties jebkuru uzlādes punktu, ceļā būtu pieejamas vēl vairākas uzlādes iespējas — pēc 50 km Mālpilī, tad vēl pēc 20 km Ķeipenē un vēl pēc 40 km — arī Ērgļos, attiecīgi arī atpakaļceļā, braucot pa to pašu maršrutu. Līdz ar to šajā apvidū var justies diezgan droši, ka nenāksies palikt uz ceļa ar tukšu bateriju, lai gan šī nebūt nav dzīvākā trase ar krietni plašākām uzlādes iespējām.
Meklējot informāciju par ceļā pieejamajām uzlādes stacijām, sākotnēji secināju, ka daudzviet tīmeklī pieejami nepilnīgi dati, piemēram, tikai viena uzlādes operatora staciju tīkls. Tad nonācu līdz starptautiskam avotam — portālā "plugshare.com" publicētajai kartei, kurā pieejami plaši un aktuāli dati par uzlādes iespējām dažādās pasaules valstīs, tostarp Latvijā. Minētajā platformā var ērti atrast sev tuvāko elektroauto uzlādes punktu, turklāt uzlādes stacijas ir marķētas ar krāsu pēc pieejamā uzlādes ātruma — ātrās vai vidēji ātrās. Mūsu valstī šobrīd ir pieejams gana plašs uzlādes tīkls ar vairāk nekā 1300 publiski pieejamām pieslēgvietām, kas ietver gan lieljaudas (līdz pat 350 kW), gan vidēji ātrās uzlādes stacijas. Infrastruktūru nodrošina vadošie operatori: "Elektrum Drive", "Ignitis ON", "Virši", CSDD ("E-mobi" tīkls) un citi. Publiskās uzlādes stacijas var piedāvāt ne tikai maksas, bet arī bezmaksas uzlādi.

Pēc maršruta plānošanas sākās elektromobiļa meklējumi, izskatot koplietošanas auto platformu piedāvājumu. Vērtējot trīs lielāko tirgus spēlētāju piedāvājumu, secināms, ka vieglo elektroauto izvēles iespējas pagaidām ir diezgan ierobežotas. Piemēram, "City Bee" piedāvājumā Latvijā elektroauto pagaidām nav, lai gan vēl pirms dažiem gadiem kompānijas pārstāvji solīja, ka šogad jau apmēram puse kopbraukšanai piedāvāto spēkratu būs elektriskie. Dažas elektriskās mašīnas piedāvā "Bolt Drive", bet to izmantošanai ir priekšnosacījums, ka klients pirms tam vismaz dažas reizes ir veiksmīgi izbraucis ar kompānijas degvielas vai hibrīdauto. Plašākā elektroauto flote ir "Carguru" piedāvājumā, tas nozīmē, ka elektrisko braucamo vajadzības brīdī ir vieglāk "nomedīt" savā tuvumā, turklāt to izmantošanai kompānija neizvirza nekādus papildu nosacījumus.
Tikpat ātri kā uzlādēt telefonu


Transportlīdzekļa izvēles brīdī kopbraukšanas pakalpojuma sniedzēja lietotne manā tuvumā uzrādīja dažus franču kompaktos elektriskos spēkratus "Renault 5 E-Tech". Tas arī noteica izvēli. Starp citu, pirms braucamā atlases jau lietotnē redzams tā uzlādes līmenis. Ja baterija šķiet pārāk tukša un uzlādei nav laika, iespējams izvēlēties citu mašīnu. Plānojot nedēļas nogales ģimenes izbraucienu ar personīgo elektroauto, uzlādi, protams, var veikt jau iepriekšējā naktī. Turpretī tieši pirms ceļa iznomāts elektriskais spēkrats var nozīmēt, ka braucējiem kādu laiku vēl nāksies uzgaidīt, kamēr spēkrats lādējas. Tā bija arī mūsu gadījumā.

Mūsu brauciena sākumā auto baterijas uzlādes līmenis bija 31%, kas pēc borta datora aprēķina ļauj nobraukt aptuveni 79 km. Ar šādu enerģijas līmeni mēs, protams, netiktu pat līdz Ērgļiem, kur nu vēl atpakaļ. Tāpēc pirmā pietura bija uzlādes stacija tepat Rīgā, kā rezultātā plānotais izbraukšanas laiks pabīdījās par stundu uz priekšu. Tieši tik ilga baterijas uzpilde ātrās uzlādes stacijā no vēl atlikušajiem 30% līdz pilniem 100%. Būtībā auto uzlādējām apmēram tikpat ātri kā mobilo tālruni.

Ar pilnu bateriju pēc borta datora aprēķina varējām nobraukt 256 km. Kā pārliecinājāmies praksē, 220 km posmam tika izmantoti 74% no kopējās enerģijas un ar atlikumu varētu nobraukt vēl nepilnus 70 km. Tas iedrošina, ka arī ziemas apstākļos ar vienu pilnu uzlādi varētu pietikt vismaz 220 km posmam.
Rezumējot braucienu, faktiski to noslēdzām saskaņā ar lietpratēju rekomendācijām, kas iesaka ceļā ar elektromobili saglabāt vismaz 15–20% baterijas drošības rezervi negaidītiem apstākļiem, tādējādi lieki neriskējot ar piespiedu apstāšanos. Jāatzīmē, ka visu maršrutu pamatā izmantoju rekuperācijas režīmu, kas brauciena laikā ļauj atgūt papildu enerģiju. Atlaižot gāzes pedāli, elektromotors sāk darboties ģeneratora režīmā, pakāpeniski samazinot automašīnas ātrumu un pārvēršot kinētisko bremzēšanas enerģiju elektroenerģijā, kas tiek nogādāta atpakaļ vilces akumulatorā.



Protams, reālo nobraukumu jūtami ietekmē arī braukšanas stils un ātrums, gaisa temperatūra, ceļa apstākļi, papildu enerģiju prasa salona apsilde vai dzesēšana, citas komforta sistēmas un arī pārvadājamais svars. Ceļā ātri vien kļuva skaidrs, ka svarīga ir mērena un vienmērīga braukšanas dinamika. Tiklīdz ātrums pārsniedz 100 km/h slieksni, gaisa pretestība un elektroenerģijas patēriņš pieaug. Vienmērīga braukšanas gaita un izvairīšanās no straujiem uzrāvieniem ir baterijai draudzīgāka.
12 pret 30 eiro

Izmantotais auto, kas bija aprīkots ar 40 kWh litija jonu bateriju, visā ceļā patērēja apmēram 29,6 kWh enerģijas. Tieši brauciena dienā — 9. novembrī — "Nord Pool" biržā Latvijas tirdzniecības apgabalā elektroenerģijas vidējā cena uzskrēja līdz 414,12 eiro par megavatstundu jeb 0,414 eiro par kilovatstundu, dienas laikā sasniedzot maksimumu — 669,01 eiro par MWh jeb 0,669 eiro par kilovatstundu. Ja šajā dienā lādētu auto mājās pēc biržas tarifa, tad viss nobrauktais ceļš izmaksātu 12,25 eiro (pēc vidējās biržas cenas) vai 19,80 eiro (cenas maksimuma stundā). Ja uzpilde tiktu veikta novembra sākumā, kad elektrības vidējā biržas cena bija 255 eiro/MWh, 220 km ceļš maksātu 7,55 eiro. Savukārt atkāpjoties pagājušajā gadā (vidējā elektroenerģijas cena biržā 85,72 €/MWh), līdz Ērgļiem un atpakaļ uz Rīgu varētu tikt pat par 2,54 eiro. Šie aprēķini ir teorētiski. Publiskajās uzlādes stacijās, kur lādējām auto, cenas nelēkā līdzi biržas īstermiņa svārstībām. Un, ja rēķinām tikai enerģijas izdevumus, mēs visu maršrutu izbrauktu par 12,14 eiro, ņemot vērā, ka elektroenerģijas cena uzlādes stacijā bija 0,41 eiro/kWh.
Ja šo pašu 220 kilometru distanci nobrauktu ar benzīna vai dīzeļa automašīnu (pieņemot vidējo patēriņu 7l/100 km), izdevumi būtu krietni lielāki. Vidējā 95. markas benzīna cena uzpildes stacijās 9. novembrī bija 1,784 eiro/l, bet dīzeļdegvielas cena — 2,009 eiro/l. Tādējādi, braucot ar benzīna dzinēju, izdevumi par degvielu būtu aptuveni 27,50 eiro, bet, braucot ar dīzeli, gandrīz 31 eiro. Tātad izmaksu atšķirība ir jūtama.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
3 °C





































































































































































































































































