Pastu reorganizēs, bet vēlāk

Janvāra beigās lielu daļu sabiedrības nepatīkami pārsteidza ziņa par "Latvijas Pasta" lēmumu jau līdz gada beigām reorganizēt vai pilnībā slēgt 105 no 176 pasta nodaļām, visā Latvijā atstājot vien 71 pasta nodaļu.

Sabiedrības iebildumi pret to izraisīja atbildīgo personu reakciju, uzņēmuma padomes atkāpšanos, plānu nopauzēšanu, kā arī tēloti dusmīgu satiksmes ministru Kasparu Briškenu, jo Satiksmes ministrijai uzņēmuma plāni bija zināmi. Tagad "Latvijas Pastam" jāizstrādā jauns reorganizācijas plāns.

"Patiesībā situācija ir diezgan sarežģīta un viltīga. Plāns par reorganizāciju nav svaigs un tikai šogad radīts. Plāns tika izstrādāts un iesniegts ministrijai pirms vairākiem gadiem. Mēs zinājām, ka notiek reorganizācija un ka pakāpeniski tiks samazināts pasta nodaļu skaits. Bet ir svarīgi, kā tiek īstenots plāns. Arī iepriekšējos gados tika likvidētas pasta nodaļas, bet tobrīd rezonanses nebija. Jo likvidācija notika pakāpeniski un slēdza salīdzinoši nelielu skaitu nodaļu gadā. Tagad cilvēkiem nav skaidrs, kas notiks," tā sarunā ar "Latvijas Avīzi" sacīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe.

"Latvijas Pastam" būtu jāpatur prātā, ka katram iedzīvotājam jāspēj paskaidrot, kādas būs pakalpojumu saņemšanas alternatīvas 

– vai tiks veidota sadarbība ar pašvaldības iestādēm, vai tiks nodrošināts pastnieks uz mājām, vai arī pakalpojumu sniegšanai tiks piesaistīts arī pasta pakomātu tīkls, norādīja Austrupe.

Kaut gan "Latvijas Pasta" valde uzsver, ka kļūdas sapratusi, nezin vai gaidāmā it kā uzlabotā reorganizācija ko īpaši mainīs. Varbūt kādas desmit pasta nodaļas likvidētas netiks, taču visa līdzšinējā retorika rāda, ka tīkla samazināšana notiks. Ministrija vien gaidot labāku komunikāciju un skaidrākas pakalpojumu alternatīvas. To apstiprina pagaidu padomes priekšsēdētāja Kaspara Rokena izteikums, ka kapitālsabiedrībai pats minimums ir strādāt "pa nullēm", bet uzdevums noteikti ir peļņa. To apvienojot ar ministrijas teikto, ka īpaši vairāk līdzekļu subsīdijām tā novirzīt nevar, grūti iedomāties citus veidus, kā "LP" panāks peļņu bez apjomīgas nodaļu slēgšanas.

Pašvaldībās neviennozīmīga attieksme

Šo trešdien notika arī "Latvijas Pasta" attīstības forums, kurā piedalījās vairāki nozares partneri. 

To ieskatā patlaban optimālākais variants ir virziens, kad "Latvijas Pasts" iespēju robežās saglabātu pasta nodaļu tīklu, daļēji pakalpojumus uzticot arī pašvaldību un valsts vienotajiem klientu apkalpošanas centriem, 

ko papildinātu risinājums "Pastnieks mājās" un elektroniskie pakalpojumi.

Dīvaini gan, ka "LP" vadība publiski runā par iespēju ar pašvaldībām sadarboties, ņemot vērā, ka, piemēram, Dienvidkurzemes novadam janvārī tas tika atteikts. Pēc reformas lielajā Dienvidkurzemes novadā nepaliktu neviena no piecām pašreizējām nodaļām. "Pašvaldība oficiāli piedāvāja "Latvijas Pastam" sniegt pasta pakalpojumus valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros," atklāj novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols. "Man tas šķita loģiski, jo arī pasta sniegtie pakalpojumi ir valsts pakalpojumi, un tad tos varētu apvienot. Katrā pagastā ir mūsu darbinieks, kuru varētu apmācīt, tieši tāpat kā viņi ir apmācīti sniegt pakalpojumus valsts vārdā. Mani pārsteidza noraidījums šai idejai no "Latvijas Pasta" puses." Latvijā ir 216 šādi klientu apkalpošanas centri, turklāt to skaits aug, kas jau tagad ir vairāk par 176 "Latvijas Pasta" nodaļām.

Otrdien notika arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde, kurā tika prezentēts Latvijas Universitātes pētījumu par digitālo nevienlīdzību tieši senioru vidū. 

Pasta nodaļu slēgšana ir kārtējais sitiens šai sabiedrības grupai.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Guntars Krasovskis sēdē izteicās, ka ar pasta pakalpojumu uzlikšanu uz pašvaldību pleciem jābūt ļoti uzmanīgiem, jo tā esot komercdarbība, nevis pašvaldību funkcija. Turklāt pakalpojumu uzvelšana uz pašvaldību pleciem tāpat nebūšot bezmaksas pasākums un valstij par to būs jāmaksā. "Nedomāju, ka valstij tas būs lētāks variants. Turklāt daudzas pašvaldības jau saņēmušas pārmetumus par iejaukšanos komercsektorā un diez vai gribēs uzņemties vēl šādu uzdevumu."

Padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš piebilda, ka pašvaldības var palīdzēt ar telpām, bet lielā mērā tas notiekot jau šobrīd. "Pensiju pārskaitīšana vai avīžu izvadāšana nekad nebūs pašvaldības funkcija. Vispār daudzas lietas varētu atrisināt, ja "LP" būtu nācis pie cilvēkiem un jauninājumus uz pāris mēnešiem ieviesis kā izmēģinājumu. Tas stresu mazinātu, bet komunikācija nav bijusi."

Vēstules būs jāmet pakomātos

"Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare, runājot par pasta vājajām vietām, pieminēja tieši digitālos kanālus, tāpēc rudenī tikšot ieviesta jauna e-pakalpojumu vide, kas būšot daudz ērtāka. Tā dos iespēju klientiem lielāko daļu pasūtījumu noformēt attālināti, neierodoties pasta nodaļā. Šādas vides izstrāde izmaksāšot vismaz 100 000 eiro.

Pirmais "Latvijas Pasta" pakomāts ar iebūvētu pastkastīti Pāvilostā.

Foto: Marita Kurčanova

"Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētāja norādīja, ka liela nozīme būs pakomātu tīklam, kas jau līdz gada beigām būšot lielākais Latvijā. Katrā jaunajā "Latvijas Pasta" pakomātā būs apmēram 100 nodalījumu, kā arī iebūvēta vēstuļu pastkastīte. Pāvilostā esošais pakomāts esot pirmais, kur šo vēstuļu kastīti jau varot izmantot. Visi jaunie pakomāti arī tiks uzstādīti ārtelpās.

"Nevaru neko apsolīt par slēgtajām nodaļām, skatīsimies katrā vietā individuāli. 

Nodaļu apmeklētība ir primārais rādītājs, tāpat arī iedzīvotāju skaits un vienmērīgs nodaļu tīkla pārklājums. Tur, kur vairāk iedzīvotāju, vajadzētu būtu vairāk nodaļām, 

bet katrā novadā jābūt vismaz vienai pasta nodaļai," sacīja Krauze-Čebotare.

Nākamajam iepirkumam par universālo pasta pakalpojumu nodrošināšanu jābūt 2026. gadā, un tam plāno pieteikties arī "Latvijas Pasts". Iepriekšējā iepirkumā "LP" bija vienīgais pretendents, taču nākamajam termiņam pagaidām "nē" vēl nav teicis arī Igaunijai piederošā "Omniva". Arī ministrija cer uz vairākiem pretendentiem, lai rastos konkurence.

Uzziņa

Grib vismaz 150 klientus dienā

* Kritēriji pasta nodaļu tālākai darbībai:

- Iedzīvotāju skaits teritorijā, klientu plūsma nodaļā un kopējās pakalpojuma pieprasījuma tendences.

- Apstrādāto sūtījumu skaits nodaļā dienā nepārsniedz 20 vienības.

- Universālā pasta pakalpojuma (UPP) pieprasījums nepārsniedz 25%.

- Mazumtirdzniecības apjoms pārsniedz 50%.

- Piederība administratīvajai teritorijai, kurā ir pasta nodaļa.

- Darbības rādītāji (rentabilitāte un ieņēmumu apjoms).

* Izvērtējot minētos kritērijus, "Latvijas Pasts" secinājis:

- 71% nodaļu izpilda trīs un vairāk no iepriekš minētajiem sešiem kritērijiem;

- 78 nodaļu apkalpes teritorijās, kurām plānota formāta maiņa, iedzīvotāju skaits nepārsniedz 5000 iedzīvotāju. Pārējās 23 nodaļās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 5000, tuvākajā pilsētā tiek saglabāta pasta nodaļa un būs pieejams "Pastnieks mājās";

- 62 nodaļās apstrādāto sūtījumu skaits dienā nepārsniedz 20 vienības;

- 53 nodaļās UPP apjoms nepārsniedz 25%;

- 60 nodaļās mazumtirdzniecības apjoms pārsniedz 50%.

"Latvijas Pasts" nesniedza atbildes par to, cik viņiem izmaksā pasta nodaļu uzturēšanu un kādas ir dārgāko un lētāko pasta nodaļu izmaksas, tostarp, cik izmaksā tās nodaļas, kuras plānots slēgt. Tāpat nesniedza ziņas par to, kāds ir vidējais pasta nodaļas apmeklējums, tostarp to, kuras plānots slēgt. "Pasta nodaļās, kuras var uzskatīt par pašpietiekamām, pārsvarā apmeklētāju skaits ir 150 klienti dienā. Slēdzamajās nodaļās skaits ir ievērojami mazāks," informē pasta pārstāvji.

Info

"Latvijas Pasta" sniegto pakalpojumu apjoms

Iekšzemes un pārrobežu vēstuļu, tajā skaitā ierakstītu un apdrošinātu, korespondences sūtījumi, 2021. gadā veidoja 36,4 miljonu eiro apgrozījumu, kas 2022. gadā piedzīvoja kritumu līdz 30,1 miljonam eiro;

Pasta paku, tajā skaitā apdrošinātu, sūtījumu apgrozījums 2021. gadā bija 33,3 miljoni eiro, kas 2022. gadā samazinājās līdz 32,3 miljoniem eiro (sūtījumi ietver tranzītu);

Preses izdevumu piegādes un abonēšanas pakalpojumi 2021. gadā bija 9,4 miljoni eiro, bet 2022. gadā – 10,3 miljoni eiro (apgrozījumi norādīti ar kompensācijām);

Eksprespasta sūtījumu apgrozījums 2021. un 2022. gadā bija 6,5 miljoni eiro;

Pasta norēķinu sistēmas, maksājumu, naudas pārvedumu pakalpojumu apgrozījums 2021. gadā bija 5,8 miljoni eiro, bet 2022. gadā – 5,2 miljoni eiro;

Pensijas un pabalstu piegādes apgrozījumu gan 2021., gan 2022. gadā veidoja 4,1 miljonu eiro. Pensijas 2023. gadā vidēji mēnesī piegādātas vismaz 50 000 cilvēku.

Viedokļi

Pasta nodaļas slēdz arī kaimiņos

Rolands Žuks, "Lietuvas Pasta" valdes priekšsēdētājs: "Pieprasījuma samazināšanās pēc tradicionālajiem pasta pakalpojumiem ir tendence, kas ir vērojama gan Lietuvā, gan visā ES. Piemēram, pēdējo piecu gadu laikā tradicionālo pasta pakalpojumu apjoms Lietuvā ir samazinājies par vairāk nekā 50%.

Pirmās būtiskākās pārmaiņas sākās 2017. gadā un turpinās līdz pat šim brīdim. Pakāpeniski šajā laikā tika slēgtas vairāk nekā 500 pasta nodaļas, arī uzņēmums atlaida vairāk nekā 2500 darbinieku. Tomēr "Lietuvas Pasts" ir ieviesis jaunu mobilā pasta kurjera pakalpojumu attālos Lietuvas reģionos. 

Mobilais pasta kurjers var sniegt pakalpojumus, kas agrāk bija pieejami tikai stacionārajās pasta nodaļās. 

Mobilie pasta kurjeri ir pilnībā aprīkoti ar planšetdatoriem, mobilajiem tālruņiem, portatīvajiem kvīšu printeriem un svariem.

Tagad mums ir 550 mobilo pastnieku, kas apkalpo gandrīz pusmiljonu adrešu visā Lietuvā, tādējādi padarot pasta pakalpojumus pieejamākus iedzīvotājiem šajos reģionos. Turklāt mums ir 170 pasta nodaļu visā Lietuvā un vairāk nekā 430 "LP Express" pakomātu. Nesen prezentējām jaunu zīmolu "Unisend", kas Latvijas un Igaunijas tirgiem sāks sniegt savus paku glabātuvju pakalpojumus pavasara sākumā."

* "Lietuvas Pasts" 2021. gadā cieta 6,4 miljonu eiro zaudējumus. 2022. gadā peļņu jau izdevās palielināt līdz 4,8 miljoniem.

Marts Magi, "Omniva" valdes priekšsēdētājs: ""Omniva" sniedz pasta pakalpojumus līdzīgi kā citi pasta operatori Eiropā – ar pastkastīšu, pasta nodaļu, pasta punktu, pakomātu un arī ar kurjerpasta starpniecību. "Omniva" pašlaik ir 58 pasta nodaļas un 59 pasta punkti visā Igaunijā. Mūsu pakalpojumu kanālu tīkls pašlaik ir veidots tā, ka vairāk nekā 91% iedzīvotāju dzīvo tuvāk par pieciem kilometriem no tuvākās pasta nodaļas.

Mūsu kurjeri piegādā pastu un pasta sūtījumus piecas dienas nedēļā (no otrdienas līdz sestdienai). Vasarā mums bija problēmas ar pasta un periodisko izdevumu piegādi agri no rīta, bet pašlaik pakalpojums darbojas labāk nekā jebkad agrāk. 

Turklāt mēs piedāvājam arī personīgo pasta pakalpojumu, kad klients var uzaicināt "Omniva" kurjeru sniegt noteiktus pakalpojumus savā mājā vai darbavietā.

Mēs pieņemam visus lēmumus, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos ar pašvaldībām, kurās ir pasta nodaļas, pasta punkti vai pakomāti. Mēs sniedzam arī komerciālus pakalpojumus, piemēram, slēdzam līgumus komunālo pakalpojumu uzņēmumu vārdā un piedāvājam dažādas preces pārdošanai."

* 2018. gadā universālo pasta pakalpojumu segmentā "Omniva" zaudējumi sasniedza 4,9 miljonus eiro, bet 2022. gadā 2,7 miljonus. "Omniva" 2022. gada apgrozījums bija 122,9 miljoni eiro, bet peļņa 25,4 miljoni, kas bija par 84% vairāk nekā 2021. gadā. Peļņu lielākoties veidoja "Maksekeskus" pārdošanas darījums.

Kā darbojas "Pastnieks mājās"

Pēc reorganizācijas plāna izstrādes katram iedzīvotājam jākļūst skaidram, kā saņemt pasta pakalpojumus, ja viņam tuvākā nodaļa tiek slēgta. "Latvijas Avīze" nolēma izmēģināt "Latvijas Pasta" piedāvāto pakalpojumu "Pastnieks mājās", ko tas piedāvā klientiem apdzīvotās teritorijās ārpus lielajām pilsētām.

Pirmdiena. Plkst. 17:11. Zvanu uz "Latvijas Pasta" klientu apkalpošanas centra mobilā tālruņa numuru 27008001. Sievietes balss: "Labdien, esiet sveicināti "Latvijas Pasta" klientu centrā!" Vispirms ir kaitinošais: "Izvēlieties sarunas valodu". Valstī ar vienu valsts valodu tā visiem klientu centriem joprojām ir "izvēles jautājums", bet labi, ka krievu valodas izvēlē vairs nav – tikai latviešu un angļu. Tas būtu pārciešams, bet ne visi seniori zinās, kā viedtālrunī sarunas laikā nospiest taustiņu "1". Tad vēlreiz jāizvēlas starp pieciem pakalpojuma veidiem: atmuitošanu, pasta pakalpojumiem un finanšu pakalpojumiem, uzņēmumiem un pakomātiem. Vēlreiz spiežu "1" un man ātri un laipni atsaucas Agnese. Saku, ka vēlos mājās desmit markas ar aploksnēm un nosūtīt ierakstītu vēstuli. Agnese pieraksta adresi un piesaka, ka nākamajā rītā to nodos pastniekam.

Otrdien plkst. 11:35 pagalmā ierodas pastnieks: pasūtījāt? Markas gan viņam esot tikai četras, kuras viņš izvelk no saņurcītas aploksnes. Redzu, ka tā ir vienīgā. 

"Ja vēl vajag markas, rīt atvedīšu," pastnieks sola. Nododu rokās aploksni ar savas darbavietas "Latvijas Mediji" adresi Rīgā. "Man nav svaru, es nezinu, cik jāmaksā," pastnieks samulst. "Nu parasta standarta aploksne, cik tāda varētu maksāt?" meklēju izeju no situācijas. "Ap diviem eiro," atbild pasūtījuma pieņēmējs. Tā arī samaksāju 6,60 eiro plus 2 eiro, kopā 8,60 eiro. Pastnieks no desmitnieka izdod atlikumu un aizbrauc.

Ceturtdien ierakstītā vēstule nonāca redakcijā. Vēlāk paskatījos pasta tarifos: ierakstītas vēstules minimālā cena ir 3,10 eiro... Kopumā ātri un ērti, tāpat kā preču piegāde ar kurjeru no internetveikala, tikai šoreiz par piegādi mājās nekas nebija jāmaksā. Tikai aizdomājos: ja pasta nodaļu likvidēs un visi tie, kas izmanto tās pakalpojumus, aicinās pastnieku uz mājām – cikos pēcpusdienā tad ar presi ieradīsies pastnieks? Vai paspēs līdz plkst. 17, kā "Latvijas Pasts" ir apņēmies līgumā ar izdevējiem?