22. aprīlis vēsturē un senās avīzēs. Leģendārais igauņu spēkavīrs

1876. gada 22. aprīlī. Pirms 150 gadiem Vaikemārjas pagastā pie Rakveres veikalnieka ģimenē piedzima igauņu sporta leģenda, 20. gadsimta sākuma pasaules labākais cīkstonis, unikāla personība un daudzu elks ne tikai Igaunijā, bet arī Latvijā un visā pasaulē Georgs Lūrihs.

Bērnībā zēns bijis ar sliktu veselību, vājas miesasbūves. Viss mainījās, kad viņš 12 gadu vecumā Tallinā noskatījās divu tolaik populāru grieķu–romiešu cīņas cīkstoņu dueli. Ar apskaužamu gribasspēku apveltītais Georgs sāka regulārus spēka vingrinājumus, nodarbojās ar skriešanu, vingrošanu, velobraukšanu un citām fiziskām aktivitātēm. Burtiski pēc dažiem gadiem viņš spējis ar vienu roku 20 reižu pacelt četru pudu svarubumbu (1 puds = 16,4 kg). 1895. gadā puisis devās uz Sanktpēterburgu apgūt profesionāla cīkstoņa iemaņas. Gada laikā viņš guva pārsteidzošus panākumus un 1896. gadā iemantoja Krievijas impērijas čempiona godu, bet 1901. gadā uzskatīja, ka klasiskajā cīņā viņam pasaulē nav pretinieku. Fenomenālais Lūrihs šajā laikā bija ieguvis plašu atpazīstamību arī latviešos, kam simpatizēja, ka viņš ir baltietis. Rakstnieks un publicists Rūdolfs Blaumanis 1899. gada 22. aprīļa "Dienas Lapā" par jauno kaimiņu spēkavīru atzīmēja: "Lūriha kungs vēl ļoti jauns – sludinājumi apgalvo un viņa izskats nerunā pretī, ka tam tikai 20 gadu –, tad tomēr viņš jau pieder pie pasaules slavenākiem atlētiem. 

Lūrihs ar labās rokas mazo pirkstu paceļ divus cilvēkus gaisā, ar visu roku četrus. 

Stieni ar bumbām, kuru svars kopā ap 15–16 pudu, viņš gulēdams sev uzveļ virsū un paceļ ar vienu roku gaisā. Ar aizsietām acīm viņš rotājas ar čuguna bumbu, kura lielāka par cilvēka galvu, to mezdams gaisā un atkal satverdams. Beigās viņš tai iz ievērojama augstuma liek sev uzkrist uz kailām krūtīm. Visus savus trikus Lūrihs nes priekšā ar smalku veiklību un dara ar savu inteliģento seju ļoti patīkamu iespaidu." Līdz Pirmajam pasaules karam Lūrihs ar cīņas un spēka paraugdemonstrējumiem apceļoja Eiropu un ASV, daudzkārt uzstādamies Rīgā. Viņa šarma un superzvaigznes statusa pamatā bija ne vien spēks, bet arī inteliģence, pozitīvais un mierīgais raksturs, kas cīkstoni padarīja par gaidītu viesi daudzos aristokrātu namos. Lūriha atlētisko, harmoniski attīstīto ķermeni uzskatīja par vīrieša ideālu. Kā modelis viņš pozēja daudziem tā laika tēlniekiem. Viņš mācējis desmit valodas, lieliski spēlējis šahu, klavieres, nodarbojies ar publicistiku un aktīvi propagandējis veselīgu dzīvesveidu. Cīkstoņa mūžs aprāvās Krievijas Pilsoņu karā 1920. gadā Armavirā, kur viņš 20. janvārī nomira tīfa epidēmijā, taču Igaunijā Lūrihs joprojām ir nacionālais varonis.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Jaunais Zemgalietis", 1926. gada 22. aprīlī

Netiek vaļā no sava strādnieka. Kāds vietējais rūpnieks apmēram gadu atpakaļ pieņēmis pie sevis par strādnieku S., kurš nodzīvodams lauku mājās nonācis pavisam neapskaužamā stāvoklī. Kādu laiku S. strādājis tīri apmierinoši, bet vēlāk uznākuši atkal vecie niķi un tas sācis stipri dzert un uzdzīvot, kādēļ arī palicis nolaidīgs darbā un minētais rūpnieks S. no darba atlaidis. Bet S. pat negrib likties zināt, tas katru dienu iedzēries ierodas rūpniecībā un traucē citus strādniekus darbā. Vairākas reizes lieta nonākusi tik tālu, ka rūpnieks bij spiests griezties pēc palīdzības pie policijas. S. vairākas reizes ir izvests no rūpniecības iestādes. Arī policijai grūti ko iesākt ar nekautrīgo no darba atlaisto.