Vecākā latviešu privātskola "Patnis" šogad svinēja jau savu 30 gadu jubileju. 

Par to, kas šajos gados piedzīvots un kāda ir privātās izglītības realitāte Latvijā – saruna ar "Patņa" īpašnieci Zani Ozolu. 

Vai pagājušās nedēļas skolotāju piketā pie Ministru kabineta piedalījās arī kāds skolotājs no "Patņa"?

Z. Ozola: Protams, ka ne. Ja kāds tur piedalītos, ja kāds mūsu skolā justos tik slikti, ka viņam jāiet meklēt arodbiedrības aizsardzība, es to uzskatītu par savu totālu neveiksmi no vadības viedokļa.

Vai jāsaprot tā, ka jūs maksājat tik labas algas, ka katra Latvijas skolotāja rozā sapnis ir strādāt "Patnī"?

Es gribētu, lai tā ir, taču jāatzīst, ka valsts finansētās skolas ar mums ļoti nopietni konkurē apmaksas ziņā. Reizēm mēs pat netiekam līdzi tām algām, kādas maksā valsts skolas. Jomas, kurās mēs valsts skolu sistēmu pārspējam, manuprāt, ir vide, inovācijas un savstarpējās attiecības. Šīs jomas mēs ļoti kopjam.

Jautāšu citādi – vai problēmas, ar kurām cīnās valsts skolas, kaut kā skar arī privāto izglītību?

Skar gan. Mēs, tieši tāpat kā valsts skolu sistēma, saņemam valsts un pašvaldību līdzfinansējumu saskaņā ar sistēmu "nauda seko bērnam". 

Pašvaldību līdzfinansējums, starp citu, sākās pēc tam, kad "Patnis" pirms daudziem gadiem tiesā uzvarēja Rīgas domi, kas nevēlējās šo līdzfinansējumu maksāt, neskatoties uz to, ka likums to paredz.