Dzīvojamā namā nopērkot dzīvokli, tā pārdevējs var būt parādā par apkuri un citiem komunālajiem pakalpojumiem, kā arī par nama apsaimniekošanu. Dzīvokļa jaunajam ieguvējam turpmāk būs pienākums samaksāt dzīvokļa agrākā īpašnieka parādus, kuri radušies ne agrāk kā gadu pirms dzīvokļa pāriešanas viņa īpašumā.

Reālnasta noteikta Civillikumā

Ekonomikas ministrijā sagatavotie un šonedēļ valdības apstiprinātie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā paredz, ka dzīvokļa pircējam būs saistoši Civillikuma noteikumi par reālnastu. Tā kā reālnasta būs nodibināta, balstoties uz likumu, to pat nevajadzēs reģistrēt Zemesgrāmatā.

Pašlaik, dzīvokļa īpašniekam labprātīgi pārdodot dzīvokli, viņa iekrātie parādi par komunālajiem pakalpojumiem un nama apsaimniekošanu jaunajam dzīvokļa īpašniekam nebija svarīgi. Agrākā dzīvokļa īpašnieka parādi palielināja nama kopējo parādu, kuru bija spiesti apmaksāt pārējie dzīvokļu īpašnieki. Visbiežāk kādu dzīvokļu īpašnieku parādi kavēja siltuma pieslēgšanu dzīvojamam namam.

Lai nedraud atslēgt siltumu

Pēc siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumiem, ja parādi sasniedz 20% no dzīvojamā nama kopējā rēķina gadā vai nav uzsākta parādu piedziņa, tad siltuma piegādātājs namam var pārtraukt siltuma piegādi. Lai siltuma piegādi nepārtrauktu, nama pārvaldnieks bija spiests apmaksāt parādu no uzkrājumu fonda vai aizņemties, vai palielināt maksu par nama apsaimniekošanu.