Brētliņām un reņģēm nozvejas kvotu pieaugums

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā šonedēļ apstiprinātas zvejas kvotas 2027. gadam Baltijas jūrā un Rīgas līcī, informē Zemkopības ministrija (ZM).

Pēc diskusijām Baltijas jūras valstu sadarbības platformas (BALTFISH) nozares ekspertu sanāksmē Luksemburgā 25. oktobra vakarā un pēc tam arī Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē pirmdienas vēlā vakarā panākts kompromiss par nākamā gada zvejas iespējām Baltijas jūrā. Lēmumā pamatā akceptēta Baltijas jūras valstu panāktā kopīgā vienošanās.

Latvijai 2027. gadam Baltijas jūrā un Rīgas līcī tiks piešķirta iespēja zvejot reņģes 4581 tonnas apmērā, kas ir par 71% vairāk nekā 2026. gadā. Sākotnēji Eiropas Komisija (EK) piedāvāja 49% palielinājumu.

Mencas piedāvāts zvejot 10 tonnu apmērā, kas saglabājas šī gada apjomā. Tās var ķert tikai piezvejā. Sākotnēji EK piedāvāja mencu zveju 22.–24. apakšrajonā samazināt par 90%, bet 25.-32. apakšrajonā par 50%.

Rīgas līcī reņģu nozvejas kvotas apstiprinātas 20 550 tonnu apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā 2026. gadā. Savukārt brētliņu nozveja būs 40 340 tonnas, kas ir par 44% vairāk nekā 2026. gadā.

Lašu nozvejas apmēri Baltijas jūrā saglabāti 3366 gabalu apmērā.

ZM skaidro, ka kompromiss izmainīja EK sākotnēji piedāvātos mencu piezvejas apjomus, kā arī lašu atpūtas zvejas (makšķerēšana, pašpatēriņa zveja) ierobežojumus, ko EK rosināja 2027. gadam. Piezvejas apjomi un nosacījumi palika identiski 2026. gada ierobežojumiem un līdz ar to atbilst reālajiem piezvejas apjomiem, tāpēc vairs neapdraud citu zivju sugu zvejas turpināšanu Baltijas jūras Latvijas piekrastē. Tāpat Baltijas jūras valstis neakceptēja lašu atpūtas zvejas pilnīga aizlieguma noteikšanu, jo audzētavās izaudzēto lašu ieguvi (tos iezīmē ar nogrieztu taukspuru) nav pamatojuma aizliegt.

Latviju, kā norāda ZM, visvairāk satrauca un nebija pieņemams EK sākotnējais ierosinājums par 50% samazināt mencu piezvejas apjomus. To izdevās izmainīt. Tāpat sarunu rezultātā saskaņā ar zinātnes pieļaujamajiem apjomiem tika palielinātas Baltijas jūras centrālās daļas reņģu zvejas iespējas par 71%, salīdzinot ar EK priekšlikumu par šo zivju nozvejas apjoma palielinājumu par 49%.

ZM norāda, ka zvejas iespēju pieaugums 2027. gadā ir sagaidāms arī brētliņu zvejai par 44% un reņģēm Rīgas līcī par 11%.

ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš skaidro, ka pieņemtie lēmumi ir būtiski, lai varētu ar atbildību izmantot Baltijas jūrā pieejamos zivju resursus, nevis atstāt tos Krievijas zvejai, kas daudzus pēdējos gadus ievērojami pārsniedz tai pienākošos zvejas apjomus un nerespektē zivju krājumu stāvokli.

"Liels prieks, ka gan brētliņām, gan reņģēm nākamajam gadam ir ļoti labs nozvejas kvotu pieaugums, kas mums būtu jāizmanto ar vislielāko iespējamo atdevi tautsaimniecībai un pievienotās vērtības radīšanā," pauž Krūmiņš, norādot, ka tas stiprinās Latvijas piekrastes ciemus un cilvēkus – vietējos zvejniekus un zivju apstrādātājus, kuru darbs ir vistiešākajā veidā atkarīgs no tā, ko dod jūra. Kā uzsver Krūmiņš, svarīgākais, ko izdevās aizstāvēt, bija mencu piezvejas kvotas lielums, ko EK cenšas samazināt.

"Uzskatu, ka mūsu lēmumi nedrīkst radīt apdraudējumu zvejniecības pastāvēšanai Baltijas jūrā un tradicionālajam piekrastes dzīvesveidam, kā to būtu izraisījusi EK priekšlikuma pieņemšana," pauž Krūmiņš, piebilstot, ka sasniegtais rezultāts aizsargās Latvijas piekrastes zvejnieku darba turpināšanu.