Olu krāsošana ir mazliet maģisks rituāls, kas atklāj gan tautas, gan katra cilvēka mākslas izjūtu, gaumi un talantu. Turklāt nekad nebūs divas vienādi krāsotas olas. Konsultē etnogrāfe un vides gide Indra Čekstere.  

Lieldienās pagāniskais latvietis cenšas ievērot vairākus rituālus. Sagaida saullēktu, jo tad notiek īpašs enerģijas apmaiņas process – ar dabu, Visumu, vienam ar otru; nomazgā muti strautā, lai neietu mazumā skaistums, veselība un lai modinātu radošo garu; ar pūpolu zariem maigi noper ģimenes locekļus, lai veselība iekšā, slimība ārā. 

Lieldienās būtiskas arī visas darbības saistībā ar auglības simbolu – olām. Tās krāso, ripina, dāvina, ar tām mainās, dod par šūpošanu, izmanto zīlēšanai un spēlēm. Ar tām sitas – kam stiprāka, tas ilgāk dzīvos un būs laimīgāks.