Kādā sarunā par tēmu – kam ir un kam nav jēgas tērēt naudu, izskanēja doma, ka īsti jēga to tērēt ir tikai tam, ko neviens nevar atņemt, piemēram, ceļojumiem, jo atmiņas par tiem vienmēr būs dzīvas. Un tad kāds noteica – bet ja nu demence? Pirmajā brīdī nosmējām, pēc tam atskārtām – ja nu tiešām?...

To, kas īsti ir demence, kā to atpazīt un ar ko tās gadījumā jārēķinās, skaidro "Veselības centra 4" neiroloģe, atmiņas speciāliste Zane Anna Litauniece.

Demence ir dažāda

“Uzskats, ka vecuma demence ir atmiņas traucējumi, tās zudums, ir ļoti vienkāršots. Aizmāršība, nespēja atcerēties nesen un pat tikko notikušas lietas mēdz būt arī jauniem cilvēkiem, un iemesls tam ir mūsdienas raksturojošā informācijas pārplūde, lielā trauksme, stress darbā. Vecuma demenci raksturo arī uzvedības traucējumi, telpas izjūtas zaudēšana, nespēja atpazīt priekšmetus, orientēties laikā, vietā, rodas spriestspējas traucējumi, grūtības lasīt, rēķināt. Rezultātā izmainās cilvēka raksturs, viņa reakcija uz dažādām situācijām, zūd prasme patstāvīgi saimniekot, komunicēt, rūpēties par sevi un apkārtējiem,” skaidro atmiņas speciāliste.

Tautas valodā runājot, demenci sauc par vecuma plānprātību. Pasaulē biežākā tās forma ir Alcheimera slimība, retāka ir vaskulārā demence – saistīta ar asinsvadu slimībām, insultu, frontotemporālā (cieš smadzeņu garozas pieres un deniņu daiva), lewy body (izteiktas halucinācijas, ātrs slimības progress) un vēl citas. Simptomi pakāpeniski progresē, līdz noved pie tā, ka slimnieks pilnībā zaudē spēju veikt pašaprūpi un nomirst. Psihes sabrukuma process var ilgt vairākus gadus, sagādājot ciešanas slimniekam un arī viņa tuviniekiem.