Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecības "Londonas 1" saimnieks Andžs Zanders pērn bija Latvijas ceturtais lielākais griķu audzētājs, un, lai gan kūla labu griķu ražu, tomēr dabas apstākļu ietekme uz citiem kultūraugiem aizvadīto sezonu neļauj vērtēt kā labu, turklāt otro gadu pēc kārtas.

Dabas apstākļu ietekmes minimizēšanai svarīgs ir valsts atbalsts, toskait platībmaksājumi, kas pēc ekoshēmu ieviešanas Andža Zandera un arī citām saimniecībām ir būtiski mazāki nekā agrāk, kad piemēroja citu atbalsta kārtību. Kā risināt izveidojušos izaicinājumu? Andžs Zanders intervijā "Agro Topam" stāsta par savas saimniecības izdzīvošanas modeli un perspektīvām. 

Pastāstiet par kultūraugu izvēli saimniecības laukos.

Pavisam apsaimniekojam aptuveni 750 ha zemes, toskait saimniecības īpašums ir aptuveni 500 hektāru. Ziemas rapšu sējumi aizņēma 114 hektāru platību, tomēr daļu – aptuveni 30 hektāru – pavasarī bija jāpārsēj. Dalot visu kūlumu ar rudenī sēto platību, iznāca 202 kilogrami no hektāra. Rapšus turpmāk nesēšu! Trīs gadus mēģināju audzēt. Divus gadus kūlu aptuveni vienu tonnu, aizvadītajā sezonā – 200 kilogramu! Un visus gadus rapši rada zaudējumus. Pērn vienlaikus bija augi ar izbirušām, gatavām un zaļām pākstīm un arī vēl ziedi – sausuma ietekme, atšķirīga attīstība. 2023. bija sausais gads. Man ir akmeņu lasītājs. Lēmu, ka pirms sējas vajag lasīt akmeņus. Nevajadzēja to darīt! Sakustināju, aprušināju nezāles un ielaidu balandas! Arī lielais balandu īpatsvars bija viens no sliktās ražas iemesliem.

Aizvadītajā sezonā nedaudz nogaidīju un smidzināju laukus ar raundapu. 2024. gads, vērtējot pēc dabas apstākļiem, bija normāls. Ilga sausuma nebija. Pavasaris bija sauss, ap Līgo svētkiem sāka līt. Saimnieciskās darbības rezultātus apkopojis neesmu, tomēr būs pēc kārtas otrā sliktā sezona.