Pieejamo ķīmisko (pat bioloģiskajā lauksaimniecībā atļauto!) augu aizsardzības līdzekļu (AAL) klāsts strauji samazinās, un veco efektīvo, bet mūsdienu drošības prasībām vairs neatbilstošo līdzekļu vietā jauni līdzekļi nenāk. Savukārt vēl pirms 50 gadiem Pasaules pārtikas organizācija (FAO) bija aprēķinājusi – ja ar kaitīgajiem organismiem necīnās, ražas zudumi sasniedz līdz 30%. 

Pēdējo desmitgažu laikā daudzu kultūraugu ražība ir būtiski palielinājusies, attiecīgi palielinājušies arī potenciālie (daudzās valstīs arī faktiskie) ražas zudumi. Ko lai dara audzētāji? Vairākās valstīs pētnieki strādā pie jaunas pieejas augu aizsardzībā. Bieži tiek runāts par veselīgu augsni, bet augsne jau nemēdz slimot. Slimo augi, jo vienā vai citā laukā augsne ir piesārņota ar patogēniem un augu maiņa vien šo piesārņojumu mazināt nespēj.

Augsnē mītošās infekcijas

Sakņu slimības ir viens no iemesliem, kāpēc vairākas dārzeņu un pat ogulāju sugas vairs neaudzē augsnē, bet substrātos vai pat tieši barības šķīdumā. Tomēr prakse rāda, ka daudzi patogēni substrātā vairojas un bojā augus tāpat kā augsnē. Piemēram, oomicetes sugu Pythium spp. un Phytophtora spp. sporas peld ūdenī vai barības šķīdumā un sasniedz augu sakņu galiņus, vadoties pēc sakņu izdalījumiem (eksudātiem). No saknēm infekcijas nonāk augā. Tādas sēnes kā Fusarium spp., Verticillium spp. un Rhizoctonia spp. veido micēlija diegus jau ūdenī un izplata daudz sporu. Šo sugu sporas mēdz izplatīties arī pa gaisu. Piemēram, Fusarium oxysporum sporas spēj aizlidot 10 m tālu.