Pirms pusgada Gruzijas iedzīvotāji varēja līksmot, jo Gruzijai tika piešķirts Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss, tādējādi paverot ceļu uz pievienošanos Eiropas turīgāko valstu klubam. Taču šis ielūgums Gruzijai tika izsniegts avansā, bet pēdējā laika notikumi pastiprina bažas par šīs valsts ieslīgšanu atpakaļ Krievijas ietekmes zonā.
Gruzijā daudzi ar baltu skaudību raugās uz Baltijas valstīm, kas jau pirms 20 gadiem pamanījās izsprukt no Maskavas ietekmes zonas, pievienoties Eiropas Savienībai un NATO. Lai ko arī mēs paši domātu par Briseles pienesumu Latvijas drošības un labklājības veicināšanā, Gruzijas iedzīvotāji šobrīd var tikai sapņot par brīdi, kad viņu valsts tiks uzņemta Eiropas bagātāko un militāri spēcīgāko valstu saimē. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka vairāk nekā 80% gruzīnu atbalsta Gruzijas pievienošanos ES, un mērķis iestāties ES un NATO ir ierakstīts arī Gruzijas konstitūcijā.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka vairāk nekā 80% gruzīnu atbalsta Gruzijas pievienošanos ES, un mērķis iestāties ES un NATO ir ierakstīts arī Gruzijas konstitūcijā.
Taču pēdējo mēnešu laikā pastiprinājušās bažas, ka Gruzija varētu doties nevis pa Baltijas valstu iestaigāto taku uz iekļaušanos Rietumu pasaulē, bet gan pa daudz bīstamāku ceļu, kura spilgtākais piemērs ir tepat mums kaimiņos, Baltkrievijā. 30 gadu laikā, kopš mūsu kaimiņvalstī saimnieko ūsainais diktators Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija ir zaudējusi lielu daļu savas neatkarības, kļuvusi gandrīz pilnībā atkarīga no sava lielā brāļa Maskavā. Uzskatāmākais piemērs bija pirms diviem gadiem, kad Lukašenko un visa baltkrievu sabiedrība bija spiesti bezpalīdzīgi noraudzīties, kā Krievijas diktators Vladimirs Putins izmanto Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu, no kura sāka uzbrukumu Ukrainas galvaspilsētai Kijivai. Par laimi, ukraiņiem izdevās atvairīt šo uzbrukumu, bet Baltkrievija līdz ar Krieviju tika pakļauta dažādām sankcijām.