1934. gada 31. janvārī. Pirms 90 gadiem presei kļuva zināms, ka Latvijas Kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis rosinājis Latvijas armijas Aviācijas pulkam apsvērt iespēju sarkanās ugunskrusta zīmes baltā laukā uz lidmašīnām nomainīt ar kādu citu "vēl latviskāku zīmi", kā arī aplēst, cik šāda zīmju nomaiņa varētu izmaksāt.

Reklāma

Ministra domugājiena politiskais konteksts bija saprotams, jo Ādolfa Hitlera nākšana pie varas Vācijā un kāškrusta kā nacistu simbola ieviešana valsts karogā un plaša izmantošana jau bija sākusi diskreditēt seno zīmi. Turklāt Vācija tobrīd skaitījās ticamākais potenciālais uzbrucējs Latvijai. Vēsts par Baloža priekšlikumu turpmākajās dienās sabiedrībā, presē un militāristu aprindās izraisīja jūtamu viļņošanos. Piemēram, "Jaunākajām Ziņām" kādu vārdā nenosauktu militārpersonu grupa, jādomā no aviatoru aprindām, bija aizrādījusi: "Šī ierosinājuma izvešana dzīvē ir stipri grūta, jo mūsu kara aviācijas lidmašīnu nozīme atzīmēta visās valstīs un ieviesta oficiālos kara izdevumos. 

Ugunskrusta nozīme uz mūsu kara lidmašīnām pastā jau no 1919. gada. Arī Latvijas pilsoņiem izdotās pasēs ūdenszīmēs redzams ugunskrusts. 

Paceļas jautājums, vai jaunās pasēs, kuras paredzēts drukāt, paturēs ugunskrustu?" Atbalsta priekšlikumam trūka. Arī "Pēdējā Brīdī" atzīmēja: "Mūs lūdz aizrādīt, ka tas nebūtu vajadzīgs, jo vispirms šis mūsu ugunskrusta apzīmējums ieviests Latvijas kara aviācijas lidmašīnām jau sen pirms Hitlera un viņa ugunskrusta zīmes godā nākšanas un, otrkārt, Vācijas lidmašīnām joprojām pastāv vācu dzelzs krusta, bet ne kāšu krusta simbols. Bez tam maiņa mūsu lidaparātu apzīmējumā nebūtu vēlama arī tamdēļ, ka starptautiskā aviācijā tas varētu radīt pārpratumus." Savukārt etnogrāfs Eduards Paegle (1876–1960) "Latvī" tā paša gada 10. februārī aicināja "jau aiz pašcieņas vien nepakļauties katrai pārejošai vēja pūsmai", jo Eiropā "pirmtiesības uz ugunskrustu" piederot tieši latviešiem un tas redzams jau senās sagšās. "Svastikai nav ofensīvs, bet defensīvs raksturs, tā neuzbrūk, bet atgaiņājas," skaidroja E. Paegle, nobeigumā novēlot ģenerālim Balodim "atstāt latvietim, kas latvietim pieder". Februārī diskusijas apsīka. Ugunskrusts uz pirmskara Latvijas kara lidmašīnām palika vietā līdz pat 1940. gadam.

Jaunākās Ziņas, 1924. gada 31. janvārī

Ziņkārīgs vīrietis. 30. janvārī sarīkotā priekšlasījumā sievietēm par "sievietes mīlas ieročiem" bija ieradies starp apmeklētājām arī kāds sieviešu drēbēs pārģērbies vīrietis. Sākumā šis neparedzētais apmeklētājs sacēla neaprakstāmu jautrību, kas vēlāk izvērtās asā protestā, jo nelūgtais viesis vairākkārtējiem aizrādījumiem atstāt zāli nepiegrieza ne mazāko vērību, bet gan bramanīgi sēdēja sieviešu vidū. Gala iznākums bija tas, ka varonīgā "jaunava" policijas pavadībā bija spiesta atstāt zāli.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.