1886. gada 9. septembrī. Pirms 140 gadiem Literatūras un mākslas starptautiskās savienības un Šveices valdības organizētajā starptautiskajā konferencē Bernē virkne lielākoties Eiropas valstu parakstīja Bernes Konvenciju par literatūras un mākslas darbu aizsardzību.

Reklāma

Daudzkārt labota un papildināta, tā joprojām ir mūsdienu autortiesību tiesiskās aizsardzības pamatā. Pirmās parakstītājas bija Vācija, Francija, Beļģija, Lielbritānija, Spānija, Itālijā, Šveice, kā arī Haiti, Libērija un Tunisija. Konvencijas centrā lika atzinumu, ka dalībvalstu autori jebkurā citā no dalībvalstīm bauda tādas pašas juridiskās tiesības uz savu garadarbu izdošanu, reproducēšanu un tā tālāk kā savā valstī. Vienošanās neradās tukšā vietā, jo divpusējos intelektuālā īpašuma aizsardzības līgumus Rietumu pasaulē sāka slēgt vēl 19. gadsimta vidū. Par atsevišķu līgumu pārvēršanu starptautiskā sistēmā pirmais aģitēja franču rakstnieks Viktors Igo (1802–1885), kurš 1878. gadā izveidoja Literatūras un mākslas starptautisko savienību. Tās iniciētā Bernes konvencija stājās spēkā 1887. gada 5. decembrī. Visvairāk pasākumā, protams, bija ieinteresēti 19. gadsimta Eiropas literāro lielvalstu – īpaši Francijas, Vācijas, Anglijas – rakstnieki, kam bija apnicis noskatīties, kā viņu romāni tiek tiražēti bez jelkādas atlīdzības, turklāt nereti nekvalitatīvos tulkojumos. Sākotnēji jau par lielu panākumu uzskatīja normu, ka autors ekskluzīvās tiesības uz savu darbu saglabā desmit gadus kopš grāmatas izdošanas brīža. Mūsdienās Bernes konvencija vēsta: "Aizsardzības termiņš ilgst visu autora dzīves laiku un 50 gadus pēc viņa nāves."

Krievijas impērijā par pievienošanos Bernes konvencijai ilgi un dedzīgi diskutēja. Īpaši 19. gadsimta beigās, kad krieviem parādījās savi starptautiski atzīti autori. Jautājumu regulāri pieminēja arī latviešu inteliģences aprindās to pašu nekvalitatīvo jeb "sēnalu" tulkojumu dēļ. Impērijas mēroga debatēs tomēr uzvarēja viedoklis, ka Krievijai tādi ierobežojumu neder, jo krievu tauta atpaliekot kultūras attīstībā no rietumniekiem, bet "patapinātai literatūrai vēl vienmēr liela nozīme tautas garīgā dzīvē". Ilgi par konvenciju sprieda arī starpkaru Latvijā. Tā Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība 1929. gadā norādīja, ka tās trūkums "izspiež mūsu rakstniekus, pārpludina grāmatu tirgu mazvērtīgām grāmatām un rada iespaidu, ka dzīvojam beztiesiskā valstī". Latvija Bernes konvencijai pievienojās 1937. gadā un tad atkal 1995. gadā.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Māras Vēstnesis", 1926. gada 9. septembrī

Rēzekne. 29. augustā Latgaliešu kultūras veicināšanas biedrība "Latgales Tautas pils" pārņēma savām vajadzībām Rēzeknē, Skrindu ielā 5 Tautas namu, kurš līdz šim piederēja Losānam. Minētā biedrība ar valsts pabalstu šo lielo īpašumu nopirka par Ls 96.600 savām kulturelām vajadzībām. Uz pārņemšanas aktu bija ieradušies redzamākie darbinieki un priekšstāvji no visas Latgales. Vakars noritēja ļoti omulīgi, arī runu netrūka.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu