Anda Līce: Morālā autoritāte un mūsdienas

Reiz kādam cilvēkam es jautāju: "Kas ir tavas morālās autoritātes?" Atbilde skanēja: "Man tādu nav."

Anda Līce.

Foto: Anda Krauze / Latvijas Mediji

Iespējams, šodien daudzi atbildētu tāpat. Tomēr šis jautājums ir kļuvis globāls, jo tieši no autoritātēm lielā mērā ir atkarīgs planētas liktenis. Par to pēdējā laikā nākas domāt sakarā ar Norvēģijas karaļa Haralda nāvi un viņa dēla Hokona kļūšanu par nākamo monarhu. Skatoties monarhu maiņu, ir vērtīgi pamanīt – Norvēģijas karaļu īsais zvērests vienmēr beidzas ar vārdiem "Visu Norvēģijai". Norvēģi tiešām cienīja un mīlēja savu karali. Askētiskais dzīvesveids, savstarpējā cieņa un uzticība, nekādas izrādīšanās, pastāvīga interese par sabiedrības problēmām un spēja izlīdzināt konfliktus mierīgā ceļā, nebradājot pa citu amatpersonu lauciņiem. Nav brīnums, ka tik daudzi pēc karaļa nāves nāca atvadīties ar ziediem, līdzīgi kā princeses Diānas nāves dienā. Cilvēki godina morālās autoritātes neatkarīgi no viņu ieņemamā amata. Norvēģijas monarhija ir pavisam jauna, varbūt tāpēc viņiem atšķirībā no angļu karaļnama ir vieglāk atbrīvoties no dažādiem uzslāņojumiem

Morālās autoritātes sabiedrību attīra un mobilizē radošam darbam, vienlaikus uzturot spēkā taisnīguma principus. It kā jau ir pagājis ilgs laiks kopš rakstnieka Knuta Hamsuna padošanās Hitlera šarmam, norvēģi to nav aizmirsuši. Viena lieta ir literārā veiksme, pavisam cita – savas tautas ilgas un brīvība. Mēs, latvieši, piedodam visiem, daudz ko attaisnojot ar atrunu "bija tādi laiki", esam daudz pieļāvīgāki un pakļāvīgāki. Vienu otru politiķi sen vajadzēja ne tikai izlidināt no Saeimas, bet kādu laiku likt pārdomāt dzīvi ierobežotākā telpā. Ja politikā nav spēkā sanitārās normas, arī demokrātiskā valstī sākas pelējums un puve. Īsti faķīri ir mūsu likumu rakstītāji. Sabiedrība tikai brīnās par politisko atbildību, kurai neiestājas sekas. Brīnās un arī pati pie izdevības raisās no sekām vaļā.

Demokrātija ir no mums nogurusi un, izskatās, arī mēs no tās. Varbūt tiešām jāveido konstitucionāla monarhija? Tas joks! Kādreiz bija modē pieredzes apmaiņas braucieni uz kaimiņu valstīm. Tiem, kas grib kaut ko Latvijā mainīt uz labu, der aizbraukt uz Norvēģiju un papētīt, kā šī tauta dzīvo. Kāpēc viņiem patīk monarhija? Gan jau arī viņiem ir savas problēmas. Kā viņi tās pārvar, un pats galvenais – kādu lomu viņu dzīvē spēlē atbildība?