1924. gada 8. novembrī. Pirms 100 gadiem gada preses uzņēmēji Antons un Emīlija Benjamiņi sāka izdot leģendāro pirmskara Latvijas ilustrēto žurnālu visai ģimenei "Atpūta".

Reklāma

Pirmais metiens bija 6000 eksemplāru. Toties, kad 30. gados "Atpūta" kļuva par Latvijā populārāko, tās tirāža sasniedza 60–70 tūkstošus.

Žurnāls vispirms iznāca vienkrāsains, melnbalts, un tā izdevēji atzina, ka sākumā "Atpūtai" bijis grūti līdzināties ārzemju analogiem. Pats nosaukums "Atpūta" bija A. Benjamiņa ideja. Viņš jau pirms Pirmā pasaules kara, 1911. gadā bija izdevis tāda paša nosaukuma žurnālu ar līdzīgu koncepciju – lai tajā būtu no visa pa druskai un daudz ilustrāciju. 

Taču toreiz iznāca tikai trīs "Atpūtas" numuri un pasākums nebija finansiāli veiksmīgs, ko dažs atcerējās un par ko ironizēja 1924. gadā. 

Tieši konkurenti šajā kultūras, politikas un izklaides nišā Benjamiņu izdevumam bija "Nedēļa" un "Ilustrēts Žurnāls". Katram no tiem bija sava jau stabila auditorija, taču krīzes un pārbaudi ar laiku izturēja tieši "Atpūta", kas turklāt bija uz pusi lētāka. Laikraksts "Rīgas Ziņas" pēc pirmā numura iznākšanas gan izteicās gauži nicīgi: "Samērā niecīga formāta žurnāls uz ne visai laba papīra atstāj jau notālēm bēdīgu iespaidu. Pats žurnāla saturs galīgs mistrojums. Mūsu lasītājiem nebūt nav tik slikta gaume, kā "Atpūtas" izdevēji iedomājas." Pirmajai "Atpūtai" pārmeta, ka tās turpinājumos drukātais romāns jau redzēts kādā citā izdevumā, ka tas pats attiecas uz ilustrācijām, ka karikatūras patapinātas no ārzemju žurnāliem, nevis pasūtītas pašmāju autoriem, ka modes lapa nekam neder un dažs "Atpūtas" materiāls jau redzēts pašu Benjamiņu "Jaunākajās Ziņās". Žurnāla atbildīgais redaktors līdz 1937. gadam, dzejnieks un literatūrkritiķis Jānis Kārkliņš savās atmiņās "Latvijas preses karalis" atzīmējis, ka sākumā žurnāls patiesi bijis "ne cepts, ne vārīts", bet saturs principā veidots tā, lai tas "nevienu lasītāju nesatrauc, neraudina un nekaitina, bet atpūtina". Sīvās konkurences apstākļos "Atpūtai" daudz palīdzēja tas, ka to pastāvīgi reklamēja "Jaunākās Ziņas". J. Kārkliņš raksta, ka "Atpūta" būtībā bija slavenā laikraksta "satelītizdevums". 

Līdz padomju okupācijai 1940. gada jūnijā iznāca 816 "Atpūtas" numuri.

Žurnāls ar tādu nosaukumu turpināja iznākt līdz 1941. gada jūnijam, taču tas jau bija saturā un ilustrāciju atlases ziņā tīri padomisks izdevums. Bet padomju okupācijas gadu desmitos Benjamiņu "Atpūtai" piekrita jau tīri pārlaicīga simbola loma – mājas bibliotēkās un kolekcijās saglabāta, tā nākamajām paaudzēm vēstīja, ka reiz bijusi Latvija nevis Latvijas PSR un dzīve tajā ritējusi pavisam citādi.

"Balss", 1924. gada 8. novembrī

Iedzīvotāju skaits Latvijā. Par Latvijas iedzīvotāju skaitu valsts statistikas pārvalde ir sakarā ar tautas skaitīšanu ievākusi iepriekšējus datus un saskaņā ar tiem Latvijā tagad ir 1 945 106 iedzīvotāji, kamēr 1920. g. saskaitīti 1 596 131. Pieaugums ir 348 975. Pilsētās un miestos dzīvo 590 135, bet uz laukiem 1 354 927.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.