Latvijas aizsardzības budžets 2026. gadā sasniedzis 4,73% no IKP jeb 2 157 966 637 eiro. Cik no šīs summas reāli paliek Latvijā – mūsu valsts aizsardzības uzņēmumiem?
Raksta pirmajā daļā ("Latvijas Avīzes" 4. septembra numurā) secināju, ka nav iespējams noteikt, vai tie ir Aizsardzības industrijas stratēģijā noteiktie 10% vai vairāk. Aizsardzības ministrijas vilcināšanās dot pasūtījumus vietējiem uzņēmumiem nav laikus sagatavojusi Nacionālos bruņotos spēkus un Valsts robežsardzi jaunā veida karam, kādu piekopj agresorvalsts. Ar aizsardzības ministra maiņu neizlēmīguma posms noslēdzies. Otrs lēno pārmaiņu iemesls ir iepirkuma procedūra.
Vai Latvijas aizsardzības industrija no valsts iepirkumiem saņem pietiekamu atbalstu? "Nē, nepietiekamu," atbild Reinis Pozņaks, Eiropas Parlamenta Drošības un aizsardzības komitejas loceklis. "Tomēr es saprotu arī otru pusi. Daudzi mūsu uzņēmumi ir ļoti jauni. Ja valsts pērk kritiski svarīgu sistēmu no uzņēmuma, kas pastāv tikai dažus gadus, rodas jautājums – kas notiks pēc pieciem gadiem, kurš uzturēs šo sistēmu? Taču ir arī uzņēmumi, kas jau gadiem strādā Ukrainā un ir pierādījuši savas spējas. Tur mums vajadzētu būt drosmīgākiem. Īpaši tas attiecas uz FPV droniem. Tos vajag pirkt ne tikai kaujas vajadzībām, bet arī mācībām. Tie ir jālauž, jātestē, jāapgūst. Ar droniem nevar iemācīties strādāt teorētiski. Tie ir jāizmanto praksē. Dronus nevar iemācīties lietot teorētiski."
Pasūtīt Ukrainai vai ražot pašiem
Dronu praktisko pieredzi var gūt vienīgi Ukrainā. Katru gadu Latvija atvēl vismaz 20 miljonus eiro Starptautiskajai dronu koalīcijai palīdzībai Ukrainai. Pēdējā gada laikā papildus investēti 10 miljoni eiro pat Ukrainas vietējā dronu industrijā. Lūk, Ogres novadā strādā uzņēmums "DK Unity", kurš jau divus gadus Ukrainai piegādā tūkstošiem sistēmu. "Viens no populārākajiem risinājumiem paredzēts bruņutehnikas iznīcināšanai, savukārt paralēli tiek attīstīti pārtvērējdroni cīņai pret uzbrūkošiem bezpilota lidaparātiem, tostarp "Shahed" tipa droniem, man stāstīja Vladimirs Rusanovs, "DK Unity" valdes loceklis. Uzņēmums sadarbojas ar Ukrainas partneri "NEDZH", kas nodrošina tehnisko atbalstu un saikni ar gala lietotājiem.
Raksturojot vienu no uzņēmuma trieciendroniem, viņš norādīja, ka optimālā kaujas slodze ir aptuveni trīs kilogrami, bet maksimālais pārbaudītais darbības attālums sasniedzis 24 kilometrus. Viens no izstrādes mērķiem bija panākt, lai operators varētu atrasties ārpus tradicionālās artilērijas darbības zonas. Viņaprāt, kara iznākumu nosaka ne tikai tehnoloģiju kvalitāte, bet arī spēja tās saražot pietiekamā daudzumā. "Uzņēmumu motivē ne tikai biznesa intereses, bet arī reģiona drošības stiprināšana," viņš piebilda.

Dronu vienošanās dokumentā ("Drone Deal"), ko 9. jūnijā parakstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Latvijas premjers Andris Kulbergs, paredzēts iepirkums no Ukrainas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām 112 miljonu eiro apmērā. Ukrainas aizsardzības ministrs Jevgenijs Khmara tikšanās laikā 29. augustā ar mūsu ministru Raivi Melni steidzami pasūtījis pretgaisa aizsardzības sistēmas, bezpilota zemes autonomās sistēmas (UGV) un ar optisko kabeli kontrolējamus dronus.
Tai pašā laikā tiek organizēts dronu iepirkums no Ukrainas. To apstiprināja Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra (VALIC) vadītājs pulkvežleitnants Alans Andrulis: "Tagad dronus pērkam arī no Ukrainas. Iespējams, citādi šos iepirkumus veiktu citos tirgos. Bet NBS ir definējuši vajadzīgās spējas. Ukraina tās ir pierādījusi reālā kaujas pielietojumā. Tāpēc šobrīd organizējam arī iegādes no Ukrainas."
Vietējie aizsardzības industrijas uzņēmēji ir gaužām neapmierināti ar šādu pavērsienu: sak, Melnis saviem ukraiņu draugiem sagādājis pasūtījumu, aizmirstot par vietējiem. Intervijā Latvijas Radio ministrs šo netieši atspēkoja: "Mēs runājam par sistēmām, kuras pašreiz vēl mūsu industrija neražo vai nespēj saražot. Tās ir dažāda tipa radioelektromagnētiskās karadarbības sistēmas – radari, slāpētāji, kā arī tālās darbības droni, vidējās darbības droni, ar kuriem mēs spētu sasniegt mērķus, ja nepieciešams, Krievijas teritorijā. Tāpat mēs runājam par dažādām mākslīgā intelekta sistēmām šajās iekārtās."
18.8 °C




































































































































































































































































