18.3 °C
221 izglītības iestāde Latvijā šogad saņem starptautiskās Ekoskolas programmas apbalvojumus. Balvas ir kā apliecinājums mācību iestādes gatavībai integrēt vides aizsardzības principus savā ikdienā un arī aktīvi darboties ilgtspējīgākas nākotnes labā.
Vides izglītības fonda Ekoskolu programmas vadītājs Daniels Trukšāns skaidro, ka Ekoskolu programma bērniem un jauniešiem palīdz ne tikai izprast vides problēmas, bet arī rīkoties, lai tās risinātu: sākot ar resursu taupīšanu skolā un beidzot ar sabiedrības paradumu maiņu vietējā kopienā.
Pasaules mērogā Ekoskolas ir lielākais vides izglītības tīkls, kas apvieno desmitiem tūkstošu izglītības iestāžu un palīdz jaunajai paaudzei attīstīt 21. gadsimta prasmes un meklēt risinājumus klimata, bioloģiskās daudzveidības, vides piesārņojuma un citiem vides aizsardzības izaicinājumiem.
Šogad kopā tiek apbalvota 221 izglītības iestāde: 94 saņems prestižo starptautisko Zaļo karogu, tostarp astoņas – augstāko programmas apbalvojumu, Ekoskolu Zaļo karogu ar vēstnieku statusu, bet 50 iestādes iegūs Latvijas Ekoskolu sertifikātu. Apbalvoto vidū ir visdažādāko līmeņu izglītības iestādes – sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm un beidzot ar koledžām, tehnikumiem un augstskolām.
"Viens no interesantākajiem pēdējā laika projektiem ir starptautiskā iniciatīva par pārtikas atkritumiem," Ekoskolu programmas vadītājs stāsta, jautāts, kurā vides izglītības virzienā jaunieši izpaudušies visradošāk. "Piemēram, Priekuļu pamatskolā notika festivāls "Nākotnes garša", kurā skolēni kopā ar vecākiem, vecvecākiem un skolotājiem meklēja risinājumus pārtikas atkritumu mazināšanai. Pirms pasākuma skolēni veica pārtikas atkritumu monitoringu un noskaidroja, ka skolā gada laikā tiek izmesti gandrīz seši tūkstoši kilogramu pārtikas. Festivālā jaunieši piedalījās diskusijās, darbnīcās un pavārmākslas meistarklasē, meklējot risinājumus pārtikas atkritumu mazināšanai. Īpaši vērtīgi bija tas, ka skolēni paši piedāvāja risinājumus, piemēram, lielāku iesaisti ēdienkaršu plānošanā un iespēju izvēlēties sev piemērotāku porcijas lielumu. Pēc festivāla savukārt tika īstenota Jauniešu pārtikas atkritumu vēstnieku programma, kurā skolēni paši kļuva par pārmaiņu veidotājiem savās skolās. Viņi svēra pārtikas pārpalikumus skolu ēdnīcās, intervēja vienaudžus par ēšanas paradumiem, veidoja sociālo tīklu kampaņas, organizēja "Tukšā šķīvja dienas", bezatkritumu piknikus, vadīja nodarbības jaunāko klašu skolēniem. Šie projekti ir īpaši vērtīgi, jo bērni ne tikai apguva zināšanas, bet paši pētīja problēmas, analizēja datus, komunicēja ar lēmumu pieņēmējiem un meklēja un, kas svarīgi, ieviesa praktiskus risinājumus."
Savukārt kā tipiskākās Ekoskolu aktivitātes, kurās iesaistās jaunā paaudze, Daniels Trukšāns min tās, kas saistītas ar desmit Ekoskolu vides tēmām – atkritumu neradīšanu, enerģijas un ūdens patēriņa samazināšanu, ilgtspējīgu mobilitāti, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un veicināšanu, piemēram, veidojot dabiskās pļavas un būvējot kukaiņu viesnīcas.
Pievienoties Ekoskolu programmai var jebkura izglītības iestāde, sākot no pirmsskolas līdz pat augstskolai. Lai uzsāktu darboties, nepieciešama tikai vēlme darboties vides izglītības un vides aizsardzības jomā. Savukārt pēc reģistrācijas, lai kļūtu par Ekoskolu, iestāde īsteno starptautiski vienotu Ekoskolu programmas septiņu soļu metodoloģiju – izveido Ekopadomi, veic situācijas novērtējumu, apzinot savas stiprās un vājās puses, nosaka prioritātes un īsteno rīcības plānu, lai iestādē panāktu konkrētus uzlabojumus. "Darbs Ekoskolā ietver gan mācību procesu, gan visas skolas un vietējās kopienas iesaisti," precizē programmas vadītājs.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
