14.6 °C
Priekšvēlēšanu gaisotnē atkal izskanējuši priekšlikumi par Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) likvidēšanu. Vai tas ir nepieciešams un ko par to domā enerģētikas nozares uzņēmumi?
"Nozare jau sākotnēji atbalstīja ideju par KEM dibināšanu, bija nepieciešams laiks, kamēr tā "ieskrējās" un arī ministrs sāka apjaust, kāds ir darāmā lauks. Jautājumā par ministrijas iespējamo likvidāciju vai pievienošanu citai struktūrai izšķirošais ir kapacitāte un resursu pietiekamība. Enerģētikas jomā un ar to saistītajā valsts drošībā ir virkne problemātisku jautājumu, un KEM likvidācijas gadījumā situācija var būtiski pasliktināties," vērtē biedrības "Latvijas Atjaunojamās enerģijas alianse" (LAEA) valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš, norādot, ka efektivitāti enerģētikā nemēra ar ministriju skaitu, bet ar to, vai nozares kompetence tiek saglabāta tur, kur tā dod reālo rezultātu – drošā energoapgādē, konkurētspējīgās elektroenerģijas cenās un investīcijās, kas šīs cenas pazemina. "Mehāniska likvidācija, kas šo kompetenci sadrumstalotu, nav taupība, bet papildu izmaksas tautsaimniecībai," secina A. Bāliņš. Viņš norāda, ka atjaunojamo enerģētisko resursu attīstība līdzās šobrīd aktuālajai valsts drošības stiprināšanai ir viens no valsts tautsaimniecības izaugsmes un stiprināšanas stūrakmeņiem. "Likvidējot KEM un izkliedējot šīs ministrijas resursus, mēs varam potenciāli zaudēt šo fokusu," pieļauj LAEA valdes priekšsēdētājs, kura ieskatā pēdējos gados nozarē ir izveidojusies laba tehniskā kapacitāte un spēja risināt reālus jautājumus. A. Bāliņš vērš uzmanību, ka Latvija konkurē par to pašu privāto kapitālu, ko piesaista Igaunija, Lietuva un Polija, un šajā konkurencē uzvar paredzamība, nevis pastāvīgas pārmaiņas. "Mēs neaizstāvam nevienu konkrētu iestādi. Mēs aizstāvam to, lai enerģētikas kompetence netiktu izkliedēta," norāda LAEA valdes priekšsēdētājs.
KEM valdība nolēma izveidot 2022. gadā, reorganizējot Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Tā darbu sāka 2023. gada 1. janvārī. KEM no Ekonomikas ministrijas pārņēma enerģētikas politikas jomu, izņemot naftas produktu rezervju uzturēšanu un uzraudzību. Savukārt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tā pārņēma klimata politikas jomu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
