KEM apkures sezonai rosinās palielināt mājokļa pabalstu

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) gaidāmajā apkures sezonā rosinās palielināt mājokļa pabalsta apmēru un tā saņēmēju loku, kā arī saglabāt ikmēneša atbalstu aizsargātajiem elektroenerģijas lietotājiem, informē ministrijā.

Kā uzsver KEM, sagaidot 2026./2027. gada apkures sezonu, dabasgāzes krājumi ir pietiekami, šķeldas un arī granulu pieejamība pēc vasaras augstā pieprasījuma ir uzlabojusies, bet centralizētās siltumapgādes vidējais tarifu pieaugums septembrī valstī saglabājas zem 5%.

Kamēr vairumam mājsaimniecību siltumapgādes izmaksu pieaugums būs nebūtisks vai mērens, atsevišķās apdzīvotajās vietās un mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām pieaugums var būt būtisks, prognozē KEM.

Tāpēc gaidāmajai apkures sezonai tā piedāvā paplašināt atbalsta saņēmēju loku, lai valsts palīdzību varētu saņemt vairāk mājsaimniecību, kurām enerģijas izmaksas rada būtisku finansiālo slogu — ģimenēm ar zemiem ienākumiem, ģimenēm ar bērniem un senioriem. Šim mērķim KEM piedāvā novirzīt desmit miljonus eiro.

KEM rosina uz apkures sezonas laiku palielināt mājokļa pabalsta aprēķinā piemērojamos koeficientus. Tas palielinātu atbalstu esošajiem saņēmējiem un ļautu mājokļa pabalstam kvalificēties arī plašākam mājsaimniecību lokam, skaidro ministrijā. Vienlaikus piedāvāts palielināt valsts līdzfinansējuma daļu pašvaldībām līdz 50%, tādējādi mazinot papildu slogu pašvaldību budžetiem.

Šobrīd mājokļa pabalstu saņem ap 31 000 mājsaimniecību,

norāda KEM. Tādēļ kopā ar Labklājības ministriju sagatavots priekšlikums mājokļa pabalsta paplašināšanai, rezervējot līdz desmit miljonus eiro. Prognozēts, ka rosinātās izmaiņas ļautu atbalstam kvalificēties vēl 28 000 līdz 38 000 mājsaimniecību un palielinātu atbalstu par 40 līdz 70 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli.

Tāpat, veicot KEM izdevumu pārskatīšanu, aptuveni četrus miljonus eiro no KEM izdevumu ietaupījuma ministrija rosina novirzīt aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalstam. Tādejādi līdz gada beigām nodrošinot dažādām mājsaimniecību grupām līdzšinējo ikmēneša atlaidi elektrības rēķinos 20 līdz 25 eiro apmērā.

Kā pauž klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), šobrīd nav indikāciju, ka tuvotos visaptveroša cenu krīze valsts mērogā. "Taču aiz vidējām vērtībām nedrīkstam nepamanīt cilvēku grupas un apdzīvotu vietu iedzīvotājus, kur izmaksu kāpums būs īpaši jūtams un ikmēneša rēķinus segt pašu spēkiem nebūs iespējams," viņš norāda, uzsverot, ka valsts un pašvaldību atbalstam jābūt savlaicīgam un skaidrība par nākamo apkures sezonu jādod jau šobrīd.

Aptuveni 55% jeb 450 000 Latvijas mājsaimniecību siltumenerģiju nodrošina centralizētā siltumapgāde. Vēl ap 30% mājsaimniecību izmanto malku, 8% — dabasgāzi, 5% — granulas, bet 3% — citus apkures veidus. KEM pauž, ka šajā vasarā pastiprināta uzmanība pievērsta dabasgāzes un granulu tirgum.

KEM skaidro, ka dabasgāzes krājumi ir pietiekami. Inčukalna pazemes gāzes krātuvē 11. septembrī bija noglabātas 11,5 teravatstundu (TWh) gāzes, tostarp 1,8 TWh valsts drošības rezerves. Salīdzinājumam — Latvijas kopējais gada patēriņš ir aptuveni astoņas TWh, bet mājsaimniecības patērē ap vienu TWh. Gāzes pietiekamību šovasar pastiprināti uzraudzīja Baltijas valstu ministrijas un pārvades operatori, norāda KEM. Arī dabasgāzes tirgotāji 2. septembra sarunās apliecināja, ka gāzes pieejamība nerada bažas un saistības pret klientiem tiks izpildītas, informē ministrijā.

Savukārt granulu tirgū spriedze mazinās,

novēro KEM. Pēc īpaši aukstā gada sākuma mājsaimniecības Latvijā un citviet Eiropā kurināmo sāka iegādāties agrāk un lielākā apjomā. Pieprasījuma kāpums, ražošanas izmaksas un zāģskaidu pieejamības mazināšanās jūlijā izraisīja gan cenu lēcienu, gan piegāžu kavēšanos. Atsevišķos piedāvājumos granulu cena sasniedza gandrīz 475 eiro par tonnu, bet piegāde bija jāgaida līdz sešām nedēļām, skaidro KEM.

Ministrija norāda, ka tā aicināja Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Konkurences padomi pastiprināti uzraudzīt tirgu, ar AS "Latvijas valsts meži" vienojās par lielāku biomasas kurināmā pieejamību un kopā ar nozari sāka brīvprātīgu godprātīgas granulu ražošanas iniciatīvu. Septembra sākumā granulas atkal bija brīvi nopērkamas, un cena bija samazinājusies līdz 330 eiro par tonnu. Tā gan joprojām pārsniedz pagājušās vasaras līmeni, tomēr tirgus tendence ir pozitīva, novēro KEM.

Tāpat ministrijā uzsver, ka vidējie siltumapgādes tarifi saglabājas stabili. Salīdzinājumā ar 2022. gadu siltumapgādes nozare ir daudz labāk sagatavota, uzskata KEM. Tā norāda, ka investīcijas kurināmā dažādošanā ļauj siltumapgādes uzņēmumiem elastīgāk pielāgot savu ražošanu un tādējādi mazināt atsevišķu energoresursu cenu svārstību ietekmi uz iedzīvotājiem. Septembrī vidējais siltumapgādes tarifs Latvijā bija 86 eiro par megavatstundu (MWh) — par aptuveni 4% vairāk nekā gada sākumā. Lielajās pilsētās, kas nodrošina vairāk nekā 85% no centralizēti piegādātā siltuma, vidējais tarifs bija 78 eiro/MWh jeb par 2,5% augstāks.

Vienlaikus nelielās un sadrumstalotās sistēmās, kur nav iespējams dažādot kurināmo vai kurināmā iepirkuma nosacījumi nav bijuši labvēlīgi, tarifu kāpums var būt būtiski lielāks par valsts vidējo rādītāju, uzsver KEM, piebilstot, ka tādēļ kopā ar Labklājības ministriju sagatavots priekšlikums mājokļa pabalsta palielināšanai. Priekšlikuma ieviešanai nepieciešams Ministru kabineta un Saeimas atbalsts.

Līdzīgas izmaiņas mājokļa pabalsta aprēķinā bija ieviestas arī gada sākumā saistībā ar ieilgušo aukstuma periodu un būtisku mājokļa uzturēšanas izmaksu pieaugumu.