13.2 °C
Pavisam raibs bija jauno produktu piedāvājums augstskolu un uzņēmumu stendos izstādē "Riga Food", kurā pagājušajā nedēļā pulcējās gan lieli, gan mazi Latvijas pārtikas ražotāji.
Liofilizēta enerģijas deva krīzes somai
Jau vairāku gadu garumā Latvijas Biotehnoloģiju unversitātes (LBTU) pārtikas tehnologi ir izstrādājuši īpašas liofilizētu (aukstās žāvēšanas procesā izgatavotu) maltīšu receptūras, kuras veiksmīgi komercializējis uzņēmums "Roga Argo". Šie produkti pamatā paredzēti armijas vajadzībām, taču universitāte ir padomājusi arī par to, kādas saspiestās uzturdevas ielikt 72 stundu somā, gatavojoties krīzes situācijām, ikvienam iedzīvotājam. "Pasaulē tādas ražo, bet Latvijā mums nekā tāda vēl nebija. Tad nu likām iekšā vērtīgus vietējos produktus – bezglutēna auzas, pīlādžus un nātres – un uztaisījām tādu pavisam nelielu, bet koncentrētu enerģijas devu, kas varētu būt noderīga, lai izdzīvotu ekstremālos apstākļos," stāsta LBTU Pārtikas institūta vadošā pētniece, profesore Sandra Muižniece-Brasava, uzsverot, ka Lauku atbalsta dienesta projekta ietvaros ir izdevies radīt "super food", kuram ir gan ļoti augsta uzturvērtība, gan arī laba garša. "Šobrīd produkts tiek testēts, jau esam saņēmuši labas atsauksmes par enerģijas devas garšas kvalitātēm. Sagaidām, ka tas pavisam drīz nonāks ražošanā," teic S. Muižniece-Brasava.
Zirņu proteīnu iestrādā desertā
Savukārt Dārzkopības institūts izstādē prezentēja jaunu produktu – "Rīta deserts", kura sastāvā ir pašu audzētās krūmcidonijas ar auzu pārslām un zirņu proteīnu. "Tas ir šķiedrvielām un proteīniem bagāts produkts no vietējām izejvielām, kas tapis valsts pasūtījuma programmas "Rise AgriFood LV" programmas ietvaros ar valsts finansējumu," klāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dalija Segliņa. Jau iepriekš Dārzkopības institūts ir izstrādājis šādu "Rīta desertu", bet tā sastāvā bija ābolu deserts un rudzu rīvmaize. Tas jau ir ieguvis Zelta medaļu prestižajā pārtikas produktu konkursā "Novada garša". "Šie produkti apvieno vietējās garšas ar mūsdienu uztura tendencēm. Tajos ir daudz proteīna, kas šobrīd ir topā. Galvenā mērķa auditorija ir bērni un jaunieši, kuri nevēlas ēst brokastīs parastās auzu pārslas, kā arī biroja darbieki, kuriem nav laika ieturēt pilnvērtīgas maltītes," saka D. Segliņa, atzīstot, ka ir izdevies apvienot šķietami neapvienojamas sastāvdaļas, proti, krūmcidonijas ar zirņu proteīnu. Visas izejvielas ir vietējās – zirņu proteīns ražots Alojā, auzu pārslas – "Dobeles dzirnavniekā", bet krūmcidonijas audzētas Dobelē – institūta dārzā. Jautāta, kas bija grūtākais šāda produkta izstrādē, viņa teic, ka tas ir bijis darbs, lai panāktu vajadzīgo konsistenci. "Nemaz nebija tik viegli iegūt konsistenci, kurā auzu pārslas nav par smalku, lai ir jūtami cidoniju gabaliņi," teic pētniece. Tāpat Dārzkopības institūta stendā varēja nogaršot jauno "Ceriņu dzirkstošo dzērienu", tiesa gan, tam Dobeles ceriņu ziedlapiņas nav pievienotas.
Pievieno vērtību liellopu gaļai
"Cēsu gaļas kombināts" (CGK) izstādē prezentēja savu jauno "Pļavas liellopa gaļas" produktu līniju. "Tas ir turpinājums Latvijas Dabas fonda izveidotā zīmola "Dabisko pļavu produkts" attīstībā. Produkti tapuši sadarbībā ar Lauku konsultāciju un izglītības centru, tos veikalu plauktos varēs atpazīt ar marķējumu "Dabisko pļavu produkts"," klāsta CGK produktu attīstības speciāliste Alma Spangere. Viņa skaidro, ka dabiskās pļavas ir viena no vērtīgākajām un vienlaikus apdraudētākajām Latvijas ekosistēmām. Tās aizņem tikai 0,9% no valsts teritorijas, un, iegādājoties šos produktus, pircēji var palīdzēt saglabāt vērtīgās dzīvotnes. Dabiskās pļavas Latvijā nodrošina mājvietu simtiem augu, kukaiņu un putnu sugu, tomēr bez regulāras apsaimniekošanas tās pakāpeniski aizaug un izzūd. "Ganīšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā šīs teritorijas saglabāt, tā palīdz uzturēt bioloģisko daudzveidību, vienlaikus nodrošinot iespēju lauksaimniekiem radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību," teic A. Spangere, atzīstot, ka CGK nodrošina dabisko pļavu apsaimiekotājiem jaunas iespējas realizēt savu produkciju, savukārt patērētāji var izvēlēties augstas kvalitātes produktu, kuru izcelsme un ietekme uz vidi ir skaidri zināma. "Pļavas liellopu gaļai ir augstāka uzturvērtība un vairāk labvēlīgo taukskābju nekā gaļai, kas iegūta no liellopiem, kuri baroti ar graudiem. Tai ir augsts dzelzs saturs, vairāk proteīna un Omega 3 taukskābju koncentrācija, kas nepieciešams sirds veselībai, vairāk vitamīnu un antioksidantu. Tāpat šī gaļa satur mazāk tauku un tai ir izteiktākas garšas nianses, proti, garša ir intensīvāka. Tiesa gan, tās pagatavošana aizņem nedaudz vairāk laika," jauno CGK produktu apraksta A. Spangere.
Inovācija cīņai ar Laimas slimību
Zīmols "Dr. Tereško tējas" savā stendā pulcēja fototerapijas piekritējus, iepazīstinot ar jauniem uztura bagātinātājiem, gemmo terapijas līdzekļiem un inovatīviem betulīna produktiem sejas un ķermeņa ādas kopšanai, kurus izstrādājis populārais ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško. Īpašu izstādes apmeklētāju interesi raisīja uztura bagātinātājs "Dižā sakne", kas ne tikai spēj uzlabot organisma aizsargspējas bakteriālu un vīrusu slodžu gadījumā, veicināt sirds un asinsvadu veselību u.c., bet arī, pēc tā izgudrotāja pārliecības – spējot ārstēt Laimas slimību. Tā sastāvā ir Japānas dižsūrenes (Polygonum cuspidatum) sakne, kuru Japānas fitoterapeiti esot atzinuši par vienu no nozīmīgākajiem augiem Laimas slimības atbalsta terapijā. Tāpat stendā tika prezentēts "Betulogel" serums – dabisks un mitrinošs sejas un ķermeņa gels, kura pamatā ir bērza mizas aktīvās vielas – betulīns. To izstrādājis ārsts A.Tereško kopā ar dermatologu un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātnieku komandu. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieki un dermatologi nodrošinājuši produkta klīniskos pētījumus. "Krēms, kuru izstrādājis A. Tereško uzņēmums "Doktus", darbojas kā antioksidants un mazina iekaisumus. Tas ir tapis veiksmīga pētnieku un ražotāja sadarbības projekta rezultātā," norāda "Pļavas aptiekas" herbāriste Anita Kundziņa.
Vēl izstādē varēja iepazīties ar inovatīviem risinājumiem austersēņu un šitaki sēņu audzēšanā, kādus piedāvā uzņēmums "Svaigassenes.lv", nogaršot Latvijas Valsts mežizstrādes institūta "Silava" radīto produktu "Silvasept" – karameles, kuru izgatavošanā tiek likta lietā institūtā izstrādātā tehnoloģija egles dabisko skuju ekstrakta iegūšanā. Par īpašu garšas pārsteigumu bija parūpējušās LBTU 3. kursa studentes Marija Kalašņika un Megija Brasliņa, kuras cienāja ar krabju nūjiņu saldējumu.
Aptauja
Cik mēnesī uz rokas vismaz jāsaņem, lai nebūtu nabadzīgs?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Jānis Aišpurs: "Izvēlējos "Vālodzīti", jo omīte to dziedāja, un tas arī savā ziņā ir mans mazais muzikālais piemineklis".](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202609162033056aaad2d1f276e.jpg.jpeg "Jānis Aišpurs: \"Izvēlējos "Vālodzīti", jo omīte to dziedāja, un tas arī savā ziņā ir mans mazais muzikālais piemineklis\".")
