1954. gada 11. novembrī. Pirms 70 gadiem PSRS centrālais laikraksts "Pravda" publicēja iepriekšējā dienā PSRS kompartijas centrālkomitejas pieņemto un PSRS vadītāja Ņikitas Hruščova parakstīto lēmumu "Par kļūdām zinātniski ateistiskās propagandas darbā iedzīvotāju vidū".

Reklāma

12. novembrī to izvietoja arī Latvijas kompartijas galvenajā preses orgānā "Cīņa". Lēmums iezīmēja nosacīto "atkusni" komunistiskās valsts un reliģisko draudžu attiecībās, jo atzina, ka līdz tam Staļina varas gados piekoptā agresīvā antireliģiskā cīņa bijusi kļūdaina. Tas vērsās pret ticīgo jūtu aizskaršanu un administratīvu

iejaukšanos reliģisko draudžu darbībā. Dokumentā bija teikts: "Tai vietā, lai izvērstu sistemātisku un ļoti rūpīgu dabas zinātņu propagandas darbu un idejisku cīņu pret reliģiju, atsevišķos centrālajos un vietējos laikrakstos, kā arī dažu lektoru un referentu publiskajās runās tiek pieļauti aizskaroši izlēcieni pret garīdzniekiem un ticīgajiem, kas pilda reliģiskus rituālus. Ir gadījumi, kad preses slejās un propagandistu publiskajās runās daži reliģisko kultu kalpi un ticīgie bez jebkāda pamata tiek iztēloti kā cilvēki, kas nepelna politisku uzticību. 

Vairākos rajonos vietējās organizācijas un atsevišķas personas pieļāvušas administratīvu iejaukšanos reliģisko apvienību un grupu darbībā, kā arī rupju izturēšanos pret garīdzniekiem." 

Lēmums tāpat pauda, ka "aizskaroša rīcība attiecībā pret baznīcu, garīdzniekiem un ticīgajiem pilsoņiem nav savienojama ar partijas un valsts līniju" un "runā pretim PSRS Konstitūcijai, kas padomju pilsoņiem piešķir sirdsapziņas brīvību". PSRS kompartijas vadība aizrādīja, ka "ir arī tādi pilsoņi, kas, aktīvi piedaloties mūsu valsts dzīve un godīgi pildot savu pilsoņa pienākumu dzimtenes labad, atrodas vēl dažādu reliģisko ticējumu ietekmē" un agresīva, aizskaroša, kā arī administratīva iejaukšanās baznīcas dzīvē "var vienīgi kaitēt, nostiprināt un pat pastiprināt viņos reliģiskos aizspriedumus". 

Pret reliģijas ietekmi tagad bija jācīnās nevis brutālām metodēm, bet pastiprinot zinātniskā ateisma propagandu, tas ir, pretnostatot ticību zinātnei. 

Kā norāda vēsturnieki, šis lēmums gan radikāli nemainīja reliģijas uztveri padomju režīmā. Saglabājās arī likumdošanas ierobežojumi reliģiskajām draudzēm, taču atmosfēra un varas orgānu attieksme kopumā tomēr kļuva tolerantāka.

"Jaunais Zemgalietis", 1924. gada 11. novembrī

Radiostacija Jelgavas ģimnāzijā. Pēdējā laikā dažos laikrakstos parādījušās ziņas par Jelgavas ģimnāzijā ierīkoto radiostaciju, kuras pa daļai nesaietas ar patiesību. Jelgavas ģimnāzijas uztverošā radiostacija ierīkota pie fizikas kabineta praktiskiem mēģinājumiem un nav domāta publikas lietošanai, bet vienīgi mācības spēkiem un skolniekiem dot iespēju tuvāk iepazīties ar vienu no lielākiem tehnikas ieguvumiem un modināt viņos interesi par praktiskām zinībām. Radiostaciju iekārtu nevar arī vērtēt stabilā summā, jo radiotehnika iet milzu soļiem uz priekšu un Jelgavas vidusskolām jāseko šim progresam. Pavasarī, kad būs gatava Latvijas raidošā Broadcasting'a stacija un kad viņas 485 m garie viļņi plūdīs pa visu Latviju, tad katram pilsonim būs iespējams ierīkot savā dzīvoklī uztverošu staciju, kas neizmaksās vairāk par telefona abonentu. Šimbrīžam radioatvēles tiek izsniegtas vienīgi skolām un radiosatiksmei nolemtām stacijām.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.