16 °C
Aizkraukles un Jēkabpils novada teritorijā izvietoto Latvijas Bruņoto spēku poligonu "Sēlija" var dēvēt par zaļu gan pārnestā nozīmē – tas ir pavisam jauns, faktiski joprojām vēl tapšanas stadijā, gan arī tiešā nozīmē – no putna lidojuma apskatīts, tas izskatās krietni vien zaļš un joprojām vēl pietiekami mežains.
Tajā vismaz pagaidām arī netrūkst zvēru, kam vēl pietiekami vietas. Kā viņiem klāsies, pieaugot mācību intensitātei, izmantojot arī kaujas munīciju, turklāt šaujot ne tikai ar strēlnieku, bet arī smagākiem ieročiem, nav zināms. Pagaidām, pēc mūsu karavīru teiktā, tur dzīvojot prāvs skaits briežu. Par lāci stāstot, ka manīts, taču tā neesot pārbaudīta informācija.
Jau tagad droši iespējams atzīt, ka šis tikai divus nepilnus gadus vecais poligons, kura teritorijā 2024. gada 15. novembrī tika iemūrēta piemiņas kapsula un uzsākti būvdarbi, ir svarīgs objekts visas Latvijas mērogā. Spriežot pēc pieaugošās mācību intensitātes un visai straujajiem būvdarbiem, pat gribas to dēvēt par nopietnu militāro bāzi, kurā, pēc Aizsardzības ministrijas publiskotās informācijas, noslēdzoties poligona II kārtas ietvaros īstenojamo objektu izbūvei, militārajām mācībām to varēs izmantot pat brigādes izmēra vienība. Jau sen nav noslēpums, ka valsts aizsardzības uzlabošanai Latvijai kā NATO austrumu flanga galējai dalībvalstij nepieciešama lielāka sabiedroto armiju vienību klātbūtne. Vislabākais veids, kā tam pavērt ceļu, ir atbilstošas infrastruktūras izveidošana, uzbūvējot labas apmācību vietas.
Karavīra dienests saistīts ar regulārām mācībām. Labākā vieta, kur to darīt, ir dažādi militārie poligoni, un tāds tagad jau pieejams Sēlijas mežainajā zemē. Ziņas izplatās ātri, un jau mūsu sabiedrotie, kas paguvuši "karot" poligonā "Sēlija", par to izteikušies atzinīgi. Var teikt, ka šādi īstenojam 2022. gada jūnijā Madrides NATO samitā pieņemto lēmumu par alianses karavīru skaita palielināšanu Baltijas valstīs, veicinot atturēšanas un aizsardzības politiku. Acīmredzot Latvijas sabiedrības izpratne par to, ka tas nepieciešams, it īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, ļāvusi pieņemt lēmumu par poligona izveidošanu bez asām diskusijām, neskatoties uz to, ka vietējiem izdzīvotājiem bija jārēķinās ar neērtībām. Arī Latvijas aizsardzības resors norādījis, ka lēmums par tā izbūvi un lielāka karavīru skaita uzņemšanu ir pašas Latvijas pieņemts lēmums, lai stiprinātu valsts drošību. Būtiski, ka poligona attīstība ļaus nodrošināt tādas mācības, kādas nav iespējams īstenot citos mazākos poligonos, tajā skaitā Ādažos.
Ko karavīri dara poligonā?
Mani netālu no Aizkraukles viesmīlīgi sagaida NBS 2. Reģionālā nodrošinājuma centra komandieris pulkvežleitnants Kaspars Skudrovs un kapteinis Ralfs Vēveris. Šī centra pārziņā lielā mērā atrodas visi poligona izveidošanas un funkcionēšanas darbi. Kopā varam doties uz poligonu, līdz kuram nav pārlieku tālu – vien nepilnas pusstundas brauciens. Vēlos saņemt skaidrojumu, vai poligonā galvenā karavīru nodarbošanās ir šaušana. "Jebkurš militārais poligons ir paredzēts karavīru apmācībai. Kad dzima Sēlijas poligona izveidošanas iecere, domājām diezgan taktiski un konvencionāli ar klasisko ieroču izmantošanu, ar klasisko manevru. Gribējām būtiski palielināt apmācību kapacitāti paralēli Ādažiem, Mežainei un citiem poligoniem. Tagad šo četru piecu gadu griezumā situācija ir mainījusies un redzam, ka paralēli klasiskajai, teiksim, manevru šaušanai, ļoti intensīvi sevi piesaka tieši autonomās sistēmas. Vienalga, vai tas ir gaiss vai zeme. Sēlija tam ir ļoti labi piemērota. Primāri jau gaisam. Mēs varam trenēt atsevišķus operatorus strādāt kolektīvās apmācības ietvarā, mēs varam strādāt ar dronu pret dronu. Varam strādāt dažādos elektromagnētiskās karadarbības apstākļos. Te sadarbojas industrija ar karavīriem, meklējot optimālākos risinājumus," saka komandieris.
Tas Sēlijā iespējams arī tāpēc, ka te ir tik liela teritorija, plašums, kur strādāt. K. Skudrovs atzīmē: "Būtiski – mums arī ir gaisa telpa. Tā piešķirta sadarbībā ar Latvijas gaisa satiksmi, kas administrē valsts gaisa telpu. Un veiksmīgas sadarbības vārdā mēs esam dabūjuši ļoti dinamisku un pieejamu gaisa telpu. Ne mazāk būtiski, lai droni strādātu, ir arī frekvenču menedžments. Varbūt blīvāk apdzīvotās vietās frekvences grūtāk dabūt, bet te mēs to varam darīt brīvāk, jo nav kādas civilās navigācijas vai sakaru iekārtas tādā apjomā." Viņu papildina kapteinis: "Poligons sniedz visplašākās iespējas. Tā ir reālā situācija un vide, kur karavīram daboties. Civilo ļaužu izpratnē karavīrs tikai šauj, bet reālajā dzīvē karavīra funkcijas ir ļoti plašas. Sāksim ar transporta vadīšanu, daudzveidīga nodrošinājuma veikšanu, izvietošanos un apgādi."
Abu virsnieku ieskatā poligons "Sēlija", pateicoties savam lielumam, visdrīzāk, lielākais Baltijā, sniedz unikālas iespējas apmācībām. Jau pieminēts, ka vienlaikus tajā varēs "karot" vesela brigāde. Attālums no "civilizācijas" dod iespējas sevi pārbaudīt, jau ar pirmajiem soļiem nonākot šādā nosacīti militāri neskartā vidē. Sākumā ar izdzīvošanu, tad pakāpeniski nonākot līdz pašam spraigākajam jeb kaujas situācijām. Tomēr, kā zināms no īstās kaujās pabijušo karavīru stāstītā, pati reālā šaušana dažādas intensitātes kaujās ir pavisam neliela daļiņa no karavīra rutīnas. Lielākā daļa laika paiet, gatavojoties uzdevumiem, pārvietojoties, veicot dažādus saimniecības darbus un pozīciju iekārtošanu, ieroču aprūpi. Arī šīs prasmes varēs noslīpēt šeit.
Kā cietoksnis
Pāris stundu laikā esmu apskatījis prāvu daļu no poligona. Pabijis 300 metru šautuvē, 1500 metru snaiperu un ložmetēju šautuvē. No torņa, kas pārsniedz augumā visaugstākos apkārt esošos kokus, apskatījis nesprāgušās munīcijas zonu, kur iespējams arī mest aviācijas bumbas. Minētie objekti nodoti ekspluatācijā šā gada sākumā poligona izveidošanas pirmās kārtas ietvaros. Klausoties pulkvežleitnanta stāstījumā par to, kas vēl tiks uzbūvēts, nāk prātā ierosinājums nosaukt poligonu par Zaļo cietoksni. Kādēļ gan ne – šai teritorijai stingri nomarķētas robežas ar bieži izliktām zīmēm "Militārs objekts", kurā nepiederošām personām iekļūšana iespējama ar speciālām atļaujām. Kā jau cietoksnī te tiek būvēti ceļi, noliktavas, kazarmas, ēdnīca, medicīnas centrs. Atsevišķi atrodas munīcijas uzglābašanai pielāgota vieta. Līdz ar kazarmju uzbūvēšanu karavīri te uzturēsies pienācīgi komfortablos apstākļos ar pieejamām dušām, veļas mašīnām un citām ērtībām.
