Lai Baltijas valstu sabiedrība varētu justies droši, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir jābūt saviem spēcīgiem nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, un tas ir vienīgais, kas spēj austrumu agresorvalsti atturēt no potenciālas agresijas, Rīgas konferences laikā sacīja Ukrainas prezidenta administrācijas vadītājs, bijušais Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs.
"Manuprāt, ir vieglāk un lētāk veikt atturošus soļus, lai padarītu agresiju neiespējamu," sacīja Budanovs.
Viņš uzskata, ka nav tik svarīgi, cik ātri Krievija spētu atjaunot savus spēkus, lai pēc kara beigām Ukrainā apdraudētu citas kaimiņvalstis, jo tas nemaz nebūtu galvenais kritērijs Krievijas plānotāju galvās.

"Tas ir tikai Krievijas politiska lēmuma jautājums," uzsvēra Ukrainas prezidenta administrācijas vadītājs.
Viņš norādīja, ka ģeogrāfiskā tuvība agresorvalstij diemžēl vienmēr rada saspīlētas situācijas un Baltijas valstīm tādas radīs arī nākotnē. Lai sabiedrība justos droši, Baltijas valstīm ir jābūt saviem spēcīgiem nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
"Tas piespiedīs Krieviju raudzīties uz Baltijas valstīm nopietnāk, pārvērtēt savu attieksmi pret Baltijas valstu spēku un pastāvīgi pārskatīt savu viedokli par potenciālu agresiju," sacīja Budanovs.
Latvijas un Ukrainas attiecības nākotnē viņš vērtēja kā ļoti labas, uzsverot, ka ukraiņi ir ļoti pateicīgi Latvijai par sniegto atbalstu.
"Esmu pārliecināts, ka nenovērtējamais ieguldījums, ko Latvija sniegusi, palīdzot Ukrainai, vienmēr paliks mūsu tautas atmiņā. Un Ukraina pienācīgi atmaksās par visu palīdzību, ko Latvija mums ir sniegusi šajos grūtajos laikos,"
sacīja Budanovs.
Drīzai miera panākšanai Ukrainā bijušais Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs gan pārāk netic, jo nekas neliecina, ka mieru vēlētos Krievijas puse.
"Kā pilsonim, kuram rūp sava nācija, es no sirds vēlos, lai karš beidzas. Domāju, ka to vēlas ikviens saprātīgs cilvēks visā pasaulē. Īstais jautājums ir par to, vai arī otra karā iesaistītā puse vēlas, lai karš beigtos. Šis jautājums joprojām ir bez skaidras atbildes. Godīgi sakot, analizējot visu notiekošo, par to ir lielas šaubas," sacīja Budanovs.
Ja Ukrainas prezidents skaidri pasaka, ka Ukraina vēlas, lai karš beidzas, un aicina uz tikšanos, lai karam pieliktu punktu, tad Krievijas puse nepiekrīt, viņš norādīja.
"Krievijas puse nedara neko, kas liecinātu par reālu nodomu izbeigt karu. Tikai turpina izvirzīt ultimāta tipa prasības, kaut paši pavisam skaidri saprot, ka tās nekad netiks pieņemtas. Tās vienkārši ir manipulācijas. Šādi rīkojas tikai tie, kuri vēlas spēlēt spēles, lai karu paildzinātu," secināja Budanovs.
Par it kā gaidāmu lielāku specdienestu iesaisti Ukrainas miera procesā viņš sacīja, ka šādos procesos visā pasaulē drošības dienesti tāpat vienmēr ir bijuši iesaistīti. Iespējamu ASV Centrālās izmeklēšanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa tiešu iesaistīšanos Budanovs vērtēja pozitīvi un norādīja, ka "Retklifs ir profesionālis, un esmu pārliecināts, ka viņa iesaistīšanās nāktu par labu visām iesaistītajām pusēm".
Apgalvojumus, ka nākamais gads Ukrainas frontē būs izšķirošs, Budanovs komentēja kā kaut ko tādu, kas atkārtojas gadu no gada, bet karš tikai turpinās un turpinās.
"Jautājumi ir jāatrisina uzreiz un ir jāfokusējas uz šodienu, nevis jāgaida uz kādu izdevību, kas varētu rasties nākamajā gadā. Katru reizi radīsies kādi jauni ģeopolitiski iemesli, kas atkal un atkal negatīvi ietekmēs miera procesu. Ukrainas nostāja ir ļoti skaidra: tiekamies un pārtraucam šo karu. Uz normāliem, visiem saprotamiem nosacījumiem. Tā ir Ukrainas prezidenta oficiālā nostāja, kuru es atbalstu," uzsvēra Budanovs.
Ja Krievija savas prasības nemainīs un turpinās pieprasīt visu, pretī nedodot neko, tad Ukraina turpinās karot, piebilda Ukrainas prezidenta administrācijas vadītājs.
Ukrainas tā sauktās sarkanās līnijas nav mainījušās un nemainīsies arī tad, ja kāda valsts izdarīs pret Ukrainu attiecīgu spiedienu.

"Atsevišķu mūsu teritoriju atzīšana par iekarotām un to atdošana kādam citam nenotiks.
Neviens nepārveidos pasaules politisko karti, un mēs nevienam neļausim to darīt,"
uzsvēra Budanovs.
Viņš arī neatbalsta idejas par vēlēšanu rīkošanu Ukrainā, kamēr valsti turpina plosīt karš. Budanovs uzsvēra, ka līdz šim neviens šādu prasību nav izvirzījis.
Jautāts par progresu Ukrainas ballistisko raķešu programmas attīstībā, Ukrainas prezidenta administrācijas vadītājs norādīja, ka krievi šo raķešu prototipus uz savas ādas izjūt jau tagad.
Aptauja
Cik ilgi vēl turpināsies karš Ukrainā?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
16 °C




































































































































































































































































