ECB paaugstina procentu likmes, bet eirozonas ekonomika saglabā noturību

Eiropas Centrālā banka septembrī turpināja paaugstināt procentu likmes, reaģējot uz joprojām paaugstināto inflāciju. Vienlaikus eirozonas ekonomika līdz šim samērā veiksmīgi izturējusi ārējos satricinājumus, bet uzņēmēju noskaņojums rūpniecībā pakāpeniski uzlabojas, norāda “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

ASV inflāciju uztur energoresursu cenas

Augustā gada inflācija ASV saglabājās 3,4% līmenī. Salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas pieauga par 0,4%, un lielāko daļu kāpuma noteica energoresursu sadārdzināšanās.

Pamatinflācija, kuras aprēķinā neiekļauj pārtikas un energoresursu cenas, mēneša laikā bija 0,3%, bet gada izteiksmē – 2,4%. Tas ir zemākais pamatinflācijas līmenis kopš 2021. gada marta un liecina, ka enerģijas cenu kāpums pagaidām nav būtiski pārņēmis citas patēriņa preču un pakalpojumu grupas.

Vienlaikus situācija Tuvajos Austrumos saglabājas nestabila. Naftas cenas pasaules tirgos kopš augusta pieaugušas aptuveni par 15%, bet “Brent” markas naftas cena pārsniegusi 100 ASV dolārus par barelu.

“Bloomberg” aptaujātie analītiķi prognozē, ka līdz gada beigām ASV inflācija saglabāsies tuvu pašreizējam līmenim, bet 2027. gadā varētu palēnināties vidēji līdz 2,4%.

ECB depozīta likme sasniedz 2,5%

Atbilstoši finanšu tirgus gaidām Eiropas Centrālā banka septembrī paaugstināja procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. ECB depozīta likme tādējādi sasniegusi 2,5%.

Centrālā banka nesniedza nepārprotamus signālus par nākamajiem lēmumiem. ECB saglabāja eirozonas 2026. gada inflācijas prognozi 3% līmenī, vienlaikus paaugstinot inflācijas aplēses nākamajiem diviem gadiem. Palielinātas arī eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes 2026. un 2027. gadam.

ECB pozitīvi novērtējusi eirozonas ekonomikas spēju izturēt ārējos satricinājumus. Banka gan brīdināja, ka energoresursu sadārdzināšanās ar laiku varētu ietekmēt arī citu preču un pakalpojumu cenas.

Pagaidām šāda ietekme nav izteikti jūtama – augustā eirozonas pamatinflācija bija 2,4%. Arī ECB prognozes liecina, ka turpmākajos gados tā varētu saglabāties 2,5–2,6% robežās.

Tirgi gaida jaunus likmju paaugstinājumus

ECB lēmums un naftas cenu lēciens licis investoriem pārskatīt prognozes par turpmāko procentu likmju attīstību.

Fjūčeru tirgus dalībnieki paredz, ka līdz gada beigām ECB likmes varētu paaugstināt vēl vienu vai divas reizes. Savukārt līdz nākamā gada vidum kopumā iespējami vēl trīs paaugstinājumi, depozīta likmei sasniedzot 3,25%.

Eirozonas rūpniecībā aina nevienmērīga

Trešais ceturksnis eirozonas ražošanas sektorā sācies vāji. Vācijas apstrādes rūpniecības izlaide jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi saruka par 2,3%, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2020. gada.

Lielākais kritums bija vērojams autorūpniecībā, apģērbu un koka izstrādājumu ražošanā. Turpretī datoru un elektronikas ražošanas apjomi turpināja palielināties.

Ražošana trešo mēnesi pēc kārtas samazinājās arī Francijā. Savukārt Spānijā, Itālijā un Īrijā jūlijā reģistrēts apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums. Gada izteiksmē negatīvi rezultāti saglabājās Vācijā, Francijā un Itālijā.

Neraugoties uz vājajiem ražošanas datiem, Vācijas un visas eirozonas ražotāju optimisms augustā sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada pavasara. Tas ļauj piesardzīgi cerēt uz situācijas uzlabošanos, tomēr augstās degvielas cenas un gāzes sadārdzināšanās Eiropā šo noskaņojumu var vājināt.