Valdība apstiprina skolēnu vērtēšanas reformu: eksāmenu slieksni atstāj nākamās valdības ziņā

Valdība otrdien atbalstīja pretrunīgi vērtētos grozījumus pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos, kas paredz būtiski mainīt skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, tostarp centralizēto eksāmenu kārtošanas un vērtēšanas nosacījumus.

Tajā pašā laikā jautājums par atteikšanos no minimālā vērtējuma sliekšņa centralizētajos eksāmenos tiks atstāts nākamajai valdībai.

Jau no šī mācību gada 4.-9. klašu skolēni varēs labot ne vairāk kā trešdaļu no attiecīgajā mācību priekšmetā iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem. Katru uzlabošanai paredzēto vērtējumu varēs uzlabot vienu reizi.

Aprēķinot vienu trešdaļu no summatīvo vērtējumu skaita, piemēros matemātiskās noapaļošanas principu līdz veselam skaitlim. Skolas pašas noteiks konkrēto vērtējumu uzlabošanas kārtību, tostarp to, kurus vērtējumus skolēns var uzlabot, kādā veidā un kad.

Savukārt 1.-3. klašu skolēniem paredzēta iespēja mācību gada laikā uzlabot mācību priekšmetā iegūtos summatīvos vērtējumus, katru no tiem vienu reizi. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka šajā vecumposmā vērtējuma uzlabošanas pieeja vērsta uz savlaicīgu atbalstu mācību procesa laikā, īpaši pamatprasmju nostiprināšanu un skolēna mācīšanās progresa veicināšanu.

IZM skaidro, ka 1.-3. klasē uzlabošanas pieeja vērsta uz savlaicīgu atbalstu mācību procesa laikā, īpaši pamatprasmju nostiprināšanu un skolēna mācīšanās progresa veicināšanu. Skolēnam paredzēta iespēja uzlabot arī liecībā norādāmā sasniedzamā rezultāta summatīvo vērtējumu.

Savukārt 4.-9. klasē paredzēts līdzsvarot iespēju pilnveidot mācību rezultātu ar nepieciešamību saglabāt summatīvās vērtēšanas nozīmi. IZM norāda, ka ierobežojums līdz vienai trešdaļai paredzēts, lai vērtējumu uzlabošana nekļūtu par paralēlu atkārtotas vērtēšanas sistēmu.

Skolām būs jānodrošina vienlīdzīgas tiesības uzlabot summatīvos vērtējumus visiem skolēniem neatkarīgi no viņu mācību sasniegumiem vai iepriekš iegūtā vērtējuma. Vērtējuma uzlabošana paredzēta kā mācīšanās procesa turpinājums, to sasaistot ar pedagoga sniegto atgriezenisko saiti, papildu mācību uzdevumiem, konsultācijām vai citiem skolēna zināšanu un prasmju pilnveides pasākumiem.

Atsevišķa kārtība paredzēta skolēniem ar speciālām vajadzībām, kuriem izstrādāts individuālās izglītības programmas apguves plāns. Viņu summatīvā snieguma uzlabošanas kārtība būs piemērojama atbilstoši individuālajā plānā noteiktajam atbalstam un mācību procesa organizācijai.

Grozījumi arī paredz atteikties no obligāta summatīvo vērtējumu svēršanas principa. Turpmāk pedagogs varēs piemērot summatīvo vērtējumu svarus, ja tas būs pedagoģiski pamatoti, bet konkrēto kārtību noteiks izglītības iestāde.

Pēc grozījumu spēkā stāšanās skolām būs jāprecizē iekšējā vērtēšanas kārtība. Izglītības iestādes saglabās autonomiju noteikt konkrētu vērtējumu uzlabošanas organizēšanu, taču tām būs jānodrošina objektīvs un skolēna faktiskos mācību sasniegumus atspoguļojošs vērtējums.

Tajā pašā laikā nebūs jāatsakās no minimālā vērtējuma sliekšņa centralizētajos eksāmenos kā nosacījuma pamatizglītības apliecības saņemšanai, kā tas bija paredzēts sākotnēji. Vienlaikus bija paredzēts saglabāt 20% slieksni latviešu valodas un matemātikas centralizētajos eksāmenos kā nosacījumu uzņemšanai 10. klasē.

Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) atzina, ka šajā jautājumā piekāpjas, jo pret sliekšņa noteikšanu jau iepriekš iebilda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), gan arī koalīcijas partneri.

Tas nozīmētu, ka pamatizglītības apliecību varētu saņemt arī skolēns, kurš, piemēram, matemātikas eksāmenā ieguvis 12%,

ja viņš visos mācību priekšmetos ir sekmīgs un gada vērtējums katrā priekšmetā ir vismaz četras balles. Savukārt ar šādu eksāmena rezultātu skolēns nevarētu tikt uzņemts 10. klasē.

IZM līdz oktobra beigām būs jāsagatavo grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kas paredzētu Ministru kabinetam tiesības noteikt minimālo mācību sasniegumu līmeni uzņemšanai vispārējās vidējās izglītības programmās.

Ministrijai arī uzdots izvērtēt iespējas paplašināt profesionālās izglītības programmu piedāvājumu jauniešiem pēc pamatizglītības iegūšanas un palielināt valsts finansēto vietu skaitu 2027./2028. mācību gadā.

Līdz septembra beigām ministrijai jāizvērtē arī profesionālās izglītības iestāžu iespējas palielināt uzņemšanu arodizglītības programmās, ņemot vērā pieejamās kvalifikācijas, iestāžu reģionālo pārklājumu un dienesta viesnīcu pieejamību. Par secinājumiem būs jāinformē arī Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija.

Lēmumi paredz arī pasākumus dabaszinātņu apguves uzlabošanai. Līdz oktobra beigām jāizstrādā atbalsta plāns skolām un pedagogiem, kā arī jānodrošina metodiskais atbalsts valsts pārbaudes darba dabaszinātnēs ieviešanai. Šajā mācību gadā paredzēti arī pedagogu profesionālās kompetences pilnveides pasākumi.

IZM sadarbībā ar pašvaldībām jāizvērtē, vai skolās ir pietiekami mācību līdzekļi dabaszinātņu apguvei, tostarp mācību grāmatas un digitālie resursi. Ja tiks konstatēti trūkumi, līdz oktobra beigām valdībā jāiesniedz priekšlikumi to novēršanai 7.-9. klašu skolēniem.

Valdības pieņemtie lēmumi arī nozīmē, ka

šā mācību gada noslēgumā 9. klašu absolventiem būs jākārto centralizētie eksāmeni ne tikai latviešu valodā un matemātikā, bet arī dabaszinībās.

Jautājums par obligāto centralizēto eksāmenu dabaszinībās bija viens no tiem, kas jau iepriekš izraisīja plašākas diskusijas. Dažādi iebildumi par to izskanēja arī šodienas sēdē.

Piemēram, LPS iebilda pret centralizētā eksāmena noteikšanu dabaszinātņu mācību jomā, jo izglītības iestādēs joprojām pastāv būtiskas atšķirības kvalificētu dabaszinātņu pedagogu nodrošinājumā. Trūkst fizikas un ķīmijas pedagogu. Šie apstākļi rada nevienlīdzīgas iespējas skolēniem sagatavoties eksāmenam un sasniegt salīdzināmus rezultātus, uzsver LPS.

Uz pedagogu trūkumu norādīja arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), tādēļ viņš Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vārdā aicināja minēto eksāmenu noteikt kā centralizēto tikai nākamajā mācību gadā. Tomēr Indriksone norādīja, ka šajā mācību gadā ir paredzēti dažādi atbalsta pasākumi tieši saistībā ar dabaszinību mācību pilnveidi, tādēļ aicināja kolēģus šo priekšlikumu atbalstīt, kas arī notika.

Savukārt svešvalodas (angļu, vācu vai franču — pēc izglītojamā izvēles) valsts pārbaudes darbs un latviešu valodas valsts pārbaudes darbs mutvārdos paredzēti kā monitoringa darbi, tādējādi to norisē netiks iesaistīti citu izglītības iestāžu pedagogi.

Valdība arī uzdeva izvērtēt augstākā līmeņa centralizēto eksāmenu nepieciešamību. IZM līdz nākamā gada 15. februārim jāiesniedz informācija par šo eksāmenu organizēšanas lietderību, sākot ar 2028./2029. mācību gadu.

Savukārt līdz 2027. gada 15. maijam jāizstrādā priekšlikumi profesionālās izglītības programmu un kvalifikāciju piedāvājuma izmaiņām vidējā termiņā, kā arī to finansēšanai nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā.

IZM kopā ar citām izglītības jomas institūcijām paredzēts arī uzraudzīt skolēnu summatīvā vērtējuma uzlabošanas pieejas īstenošanu un līdz nākamā gada 27. jūnijam sagatavot tās izvērtējumu.

Valdība papildus izmaiņām skolēnu vērtēšanas kārtībā pieņēma arī noteikumus par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2026./2027. mācību gadā.

IZM piedāvātā vērtēšanas reforma izpelnījās gan koalīcijas partneru, gan nozares organizāciju kritiku, jo tika virzīta steigā. Partneri aicināja reformu vispirms izdiskutēt.

Iepriekš valdība šī jautājuma skatīšanu vairākkārt atlika.