Lasītāji, kas gadiem abonē "Latvijas Avīzi", zinās, ka bijušais Augstākās Padomes deputāts, balsotājs par Latvijas neatkarības atjaunošanu, Latvijas Tautas frontes "lielā sešnieka" loceklis, viens no Latvijas Zemnieku savienības atjaunotājiem, zemkopības ministrs un Meža dienesta vadītājs Jānis Kinna kopā ar kundzi Noru tagad saimnieko kalnu namiņā, "gasthausā" "Mansaura" Austrijas pašā tālākajā federālajā zemē Forarlbergā, kas robežojas ar Šveici un Lihtenšteinu. 

Esam Jāni Kinnu intervējuši, viņš teica – piepildījis sapni. Šovasar jūnijā Kinna bija Latvijā, piedalījās Siguldas 1. vidusskolas absolventu salidojumā, tagad atgriezies mājās Austrijā, gaida viesus uz slēpēm, ar divriteni vai vienkārši kalnu apceļotājus, tūristus kājāmgājējus. Sarunā skārām dzīvi Austrijā, pakavējāmies pie Latvijas jaunumiem, kam Jānis seko līdzi, un, protams, parunājām lauksaimniecības nākotni.

Cik gadu pagājis kopš pārcelšanās uz Austriju?

J. Kinna: Iet piecpadsmitais gads. Apartamentu mājas "Mansaura" nosaukums retoromāņu valodā nozīmējot "vecajā tikšanās vietā". Vārds paņemts no kapelas, kas atradās robežas tuvumā, no kuras savukārt netālu pļavā bija kontrabandistu preču apmaiņas punkts. Šveicieši stiepa savējās mantas un mainījās ar austriešiem. Kad jautāja – kur tiksimies? Mansaurā! Kapela vēlāk sagruva, tagad atjaunota bišķi citā vietā, jo ceļš ir mainījies.

Kā klājas viesnīcniekam?

Rezervējumi kļuvuši īsāki, jo cilvēki ir aizņemtāki un steidzīgāki. Bet pieprasītajās sezonās, kas vasarā ir jūlijs, augusts, daļēji septembris un ziemā janvāra otrā puse, februāris, marts, viss saglabājies pa vecam, – un normāli dzīvokļus rezervē uz nedēļu.

Vai krievu tūristi arī piesakās?

Kopš kara sākuma Ukrainā Krievijas pilsoņi nav bijuši, bet ir ārzemēs dzīvojošie krievi. Visi daudzmaz pārvaldījuši vācu valodu, krieviski sen nav nācies runāt.