Kanāda varētu kļūt par pirmo valsti ar asociētās ES dalībvalsts statusu

Kanāda varētu kļūt par pirmo Eiropas Savienības (ES) asociēto dalībvalsti, izriet no Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas uzrunas Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli ES.

EK priekšsēdētāja atzīmēja, ka Eiropa vairs nevar paļauties uz noteikumos balstīto starptautisko sistēmu kā vienīgo veidu savu interešu nodrošināšanai vai pieņemt, ka tās noteikumi Eiropu pasargās no draudiem. Viņa uzsvēra, ka Eiropai no jauna jāveido savas partnerības un jāveido globālas koalīcijas noturības un demokrātijas stiprināšanai.

Runājot par ES un Kanādas attiecībām, fon der Leiena uzsvēra abu pušu ilgstošo draudzību, kā arī kultūras, vēsturiskās un personiskās saites. Viņa norādīja, ka, pateicoties ES un Kanādas visaptverošajam ekonomikas un tirdzniecības nolīgumam CETA, ES un Kanādas preču tirdzniecība nepilnu desmit gadu laikā pieaugusi par 75%.

Fon der Leiena sacīja, ka ES un Kanāda uz pasauli raugās vienādi — no mākslīgā intelekta un klimata pārmaiņām līdz Arktikai un ģeopolitikai. Viņa akcentēja, ka abas puses esot stāvējušas plecu pie pleca Ukrainas, aizsardzības, izejvielu un piegādes ķēžu jautājumos.

EK prezidente uzsvēra, ka Eiropa un Kanāda tic demokrātijai un tam, ka vara nepieder stiprākajiem, bagātākajiem vai skaļākajiem, bet gan visiem.

Fon der Leiena akcentēja, ka ES un Kanāda pāries no CETA uz Nākotnes aliansi, lai izveidotu kopīgu labklājības un ekonomiskās drošības telpu. Gaidāms, ka abas puses strādās pie viedās ražošanas, izveidos tehnoloģiju aliansi un integrēs savas aizsardzības rūpnieciskās bāzes.

EK priekšsēdētāja piebilda, ka Arktiku paredzēts padarīt par vadošo kopīgo projektu. Sadarbību plānots attīstīt arī enerģētikas, kritiski svarīgo minerālu, bateriju, mākslīgā intelekta, kvantu tehnoloģiju, kiberdrošības un ekonomiskās drošības jomā.

Fon der Leiena uzsvēra, ka šī partnerība nav vērsta pret kādu citu, bet gan kalpo ES un Kanādas kopīgajam spēkam.