17. septembris vēsturē un senās avīzēs. Valsts nozīmes izrakumi

1936. gada 17. septembrī. Pirms 90 gadiem plaša Latvijas valdības un citu amatpersonu delegācija ar izglītības ministru Augustu Tenteli, iekšlietu ministru Vili Gulbi, finanšu ministru Ludvigu Ēķi, valsts kontrolieri Jāni Kaminski apmeklēja Talsus, lai iepazītos ar arheoloģiskajiem izrakumiem, kas arheologa Ādolfa Karnupa vadībā vēl maijā bija uzsākti Talsu pilskalnā.

Latvijas valsts galva Kārlis Ulmanis izrakumus kuršu pilskalnā apskatīja jau augustā. Mūsdienās par Talsu pilskalnu zināms, ka tā ir viena no ievērojamākajām, spēcīgākajām un arheoloģiski vislabāk izpētītajām kuršu dzīvesvietām, kurā bijusi gan pils, gan senpilsēta un izrakumos iegūts ārkārtīgi bagātīgs un plašs senlietu klāsts. Dzīve Talsu pilskalnā kūsājusi laikā starp 10. un 14. gadsimtu. Trīs gadus pēc kārtas 1936.–1938. gadā veiktie izrakumi bija pirmā šīs vietas sistemātiskā pētniecība. Tik liela uzmanība toreiz bija skaidrojama ne tikai ar Talsu pilskalna atradumu lomu senvēstures pētniecībā, bet arī ar politisko nozīmi. Avīzes 1936. gada vasarā apgalvoja, ka Talsu pilskalns "saista visas latvju sabiedrības uzmanību"; tajā un turpmākajos izrakumu gados turp plūda tūkstošiem interesentu, turp veda ārvalstu sūtņus un 1937. gada augusta vidū arī ap 300 Pirmās Baltijas vēsturnieku konferences dalībniekus. Talsu un gandrīz paralēli notiekošie Daugmales pilskalnu izrakumi bija jaunās Latvijas valsts un nācijas pašapliecināšanās vēlmes izpausme. Lielie pilskalni un uzietās bagātīgās materiālās kultūras liecības bija kā atbilde "mūsu tautas skauģiem un naidniekiem". Citējot "Zemgales Balss" 1936. gada jūlijā rakstīto: "No veciem pilskalniem un kapiem ceļas augšām latviešu senatne, skaista un varena, dodama atbildi arī tiem ienaidniekiem, kas vēl šodien apstrīd mūsu vēsturi un kultūru." Mūsdienās tas izskatās panaivi, taču 20. gadsimta 20.–30. gados arheoloģija palīdzēja centieniem traktēt 1918. gada Latviju kā mītiskās "Senlatvijas" valsts turpinājumu un graut vācu "kultūrtrēģerisma" teoriju. Kārlis Ulmanis Kabiles pamatskolas izlaidumā 1936. gada 30. maijā paziņoja: "Talsu pilskalnā sākti izrakumi (..) Kad mēs nākam lielākā skaidrībā par pagātni, tad mēs paliekam drošāki un lepnāki, drošāki par mūsu nākotni un lepnāki uz savu pagātni. Senāk mēs teicām, ka mēs esam nabagi un mums nekā nav." Tādā kontekstā pēc 1936. gada izrakumiem Talsus sāka traktēt kā 13. gadsimta dokumentos pieminētā kuršu valdnieka Lamekina "valsts galvaspilsētu", kaut tas bija romantizēts pieņēmums bez pierādījumiem.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Strādnieku Avīze", 1926. gada 17. septembrī

Sievas meklēšana ar sekām. Naktī no trešdienas uz ceturtdienu ap plkst. 3 Zirņu ielā nr.30 nama iedzīvotāji tika iztraucēti no lielāka skandāla. Izrādījās, ka kāds virsseržants S., paņēmis līdzi pāra kareivjus un atbraucis meklēt pirms dažām dienām no viņa aizbēgušo sievu. Nevarēdams tikt namā, tas dauzījies gar logiem un durvīm, bet kad nav laists iekšā, tad ar varu izlauzis durvis un ieticis pie sievas vecākiem. S. sieva, redzēdama, ka viņai draud briesmas no iedzērušā vīra, paņēmusi bērnu un izlēkusi pa logu. S., nebūdams apmierināts, ka sievu nav atradis, ņēmies apstrādāt sievas vecākus. Pamatīgi piekāvis sievas māti un izdauzījis sievas tēvam dažus zobus. Pieaicinātam policijas ierēdnim ar kārtībnieku palīdzību ar lielām grūtībām nācās kausli savaldīt un nogādāt uz iecirkni. Tika izsaukts pilsētas komandants un S. līdz ar kareivjiem tika nodots viņa rīcībā.