Enerģētikas uzņēmuma "Gren" vadītājs Latvijā Andris Vanags: "Jelgavā jaunajai sezonai esam sagatavojušies un apkuri varam pieslēgt kaut vai šodien."
Foto:
Karīna Miezāja
/
Latvijas Mediji
Tirgū ceļoties dabasgāzes, šķeldas, granulu un malkas cenām, jaunajā apkures sezonā iedzīvotājiem būs jārēķinās ar lielākiem apkures izdevumiem.
Reklāma
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) valdes loceklis, Jūrmalas pašvaldības uzņēmuma "Jūrmalas siltums" valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš paredz, ka vairāku pilsētu un novadu iedzīvotājiem apkure varētu sadārdzināties par aptuveni 10 līdz 20%.
Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs apstiprina, ka, augustā un septembrī skatot siltumapgādes uzņēmumu iesniegtos tarifu projektus, tajos lielākoties plānota siltumapgādes sadārdzināšanās.
"Izmaiņas tarifu projektos atšķiras – tās ietekmē gan izmantotais kurināmais, gan iepriekš noslēgto kurināmā piegādes līgumu termiņi un cenas, gan siltumapgādes sistēmas lielums, tehniskais stāvoklis un veiktās investīcijas, gan lietotāju skaits un patēriņš," skaidro SPRK pārstāvis, "tāpēc vienā apdzīvotā vietā tarifs var pieaugt, otrā samazināties vai būtiski nemainīties. Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka gala rēķinu par siltumu nosaka ne tikai tarifs, bet arī patērētais siltuma daudzums. To savukārt ietekmē āra gaisa temperatūra, apkures sezonas ilgums, patēriņš, ēkas siltumnoturība, kā arī iedzīvotāju paradumi."
Līdz 31. augustam SPRK vērtēšanā bija iesniegti 16 pilnie siltuma tarifu projekti un 41 komersanta paša noteiktais tarifu projekts. Tarifu projektus SPRK saņem ik nedēļu, tostarp no tādiem komersantiem, kuri tarifus maina pat vairākas reizes gadā.
Kā skaidro SPRK pārstāvis, pilnais tarifa projekts ietver visu ar siltumapgādi saistīto izdevumu pārbaudi. Savukārt pašnoteiktais tarifs tiek piemērots, ja komersantam ir SPRK izsniegta atļauja pašam noteikt tarifu un ja mainās tikai kurināmā, iepirktā siltuma vai pārdotās elektroenerģijas cena. Visi tarifu projekti jāiesniedz SPRK, taču to izskatīšanas ilgums atšķiras.
Kā redzams tabulā, SPRK apstiprinātie siltumenerģijas gala tarifi 2026. gada septembrī krasi atšķiras. Novadu ciematos ar nelielu iedzīvotāju skaitu tie ir krietni lielāki nekā Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā un citās pilsētās. No 2026. gada 1. septembra augstāki siltumenerģijas tarifi apstiprināti Cēsīs, Alūksnē, Mālupē un Jaunlaicenē, Aucē, Bēnē un Lielaucē, Brocēnos, Dobelē, Tērvetē un Kroņaucē, Jelgavā, Ķekavā, Rāmavā, Valdlaučos, Katlakalnā un Daugmalē, Saldū, Ezerē, Pampāļos un Namiķos, Tukumā, Džūkstē, Sēmē, Slampē, Tumē, Vienībā, Pūrē, Raudā un Lapmežciemā, kā arī Valmierā (tostarp – Viestura laukumā).
No 2026. gada 1. septembra zemāks tarifs apstiprināts Liepājā, Olainē, Pārolainē, Jaunolainē, Stūnīšos.
Apkuri sadārdzina dabasgāze
Valdis Vītoliņš saka, ka cēlonis tarifu kāpumam – cēlušās cenas gan dabasgāzei, gan koksnes šķeldai. Jaunajā apkures sezonā sadārdzinājumu visvairāk izjutīšot iedzīvotāji tajās pilsētās un novados, kuros centralizētās siltumapgādes uzņēmumi izmanto apkurei tikai dabasgāzi un kuri nebija to iepirkuši laikā, kad dabasgāzes cena bija viszemākā. Pagājušā gada nogalē un šī gada sākumā dabasgāzes cena krasi saruka līdz aptuveni 30 eiro par MWh, toties pašlaik tā jau ir 45 līdz 60 eiro par MWh. Pērkot dabasgāzi par šīm cenām, siltuma tarifs šajās apdzīvotajās vietās, visdrīzāk, būs virs 100 eiro par MWh. Toties ieguvēji būšot iedzīvotāji tajās pilsētās, kurās siltuma ražošanā pārsvarā izmanto citus kurināmā veidus. Piemēram, Jelgavā, kur uzņēmums "Gren" siltuma ražošanā izmanto šķeldu, biomasu un elektrību.
"Siltumenerģijas ražošanai Jelgavā izmantojam koksnes šķeldu, kas veido vairāk nekā 90% no kopējā apjoma," stāsta enerģētikas uzņēmuma "Gren" vadītājs Latvijā Andris Vanags. "Papildus izmantojam arī biomasu, piemēram, graudu pārstrādes atlikumus, bet divās mazas jaudas katlumājās – koksnes granulas. Līdz šim dabasgāzes īpatsvars siltuma ražošanā nepārsniedza 2 līdz 5% gadā, bet šogad tas varētu būt vēl mazāks, jo esam sākuši izmantot arī elektroenerģiju. To nodrošina jaudīgs 20 megavatu (MW) elektrodu ūdenssildāmais katls. Tas strādā kopā ar koģenerācijas stacijā esošo siltuma akumulatoru jeb milzīgu ūdens tvertni, kas darbojas kā termoss un ļauj saražoto siltumenerģiju uzkrāt, izmantojot to pēc nepieciešamības. Augustā šo risinājumu jau sekmīgi izmantojām un arī turpmāk izmantosim laikā, kad elektrības cenas būs labvēlīgas siltuma ražošanai."
Kā stāsta Andris Vanags, augustā piedzīvotā postošā vētra neesot būtiski traucējusi siltumapgādi Jelgavā.
Uzņēmumam lielākas raizes sagādājušas 2024. gada vasaras lielās lietavas, kuru laikā pilsētā applūda ēku pagrabi, daudzviet sabojājot tur esošo individuālo siltumpunktu iekārtas.
Jautāts, kāpēc "Gren" pievērsies elektrības izmantošanai, "Gren" vadītājs Latvijā atbild, ka tas palīdzot uzlabot centralizētās siltumapgādes konkurētspēju. "Elektroenerģija ir vēl viens resurss, ko varam izmantot siltuma ražošanai brīžos, kad tās cena biržā ir zema. Mums ir svarīgi piedāvāt klientiem mūsdienīgu, drošu un cenas ziņā saprātīgu pakalpojumu, lai arī turpmāk cilvēki izvēlētos centralizēto siltumapgādi," piebilst viņš. "Tāpat elektrifikācija būtiski uzlabo siltumapgādes drošību pilsētā – elektrodu ūdenssildāmais katls ir vēl viens siltuma avots, kas var aizstāt šķeldas vai gāzes iekārtas un palīdz nodrošināt pakalpojuma nepārtrauktību."
Kāpēc regulatoram iesniegtais siltuma tarifs tomēr paredz siltuma sadārdzinājumu – no 1. oktobra par 5,7%?
"Diemžēl mēs, tāpat citi siltumuzņēmumi, esam atkarīgi no kurināmā resursu cenām tirgū," skaidro Andris Vanags. "Pagājušajā rudenī šķeldas cena bija 20 eiro par MWh, bet pašlaik tā sasniegusi 30 eiro par MWh. Tas neizbēgami ietekmē siltuma tarifus gan Jelgavā, gan Gulbenē, kur "Gren" nodrošina centralizēto siltumapgādi, izmantojot šķeldu. Prognozēt, kā būs turpmāk, ir sarežģīti, jo šobrīd tirgū nav vērojama vēlme slēgt ilgtermiņa līgumus par fiksētām cenām. Gatavojoties apkures sezonai, jau vasarā sākām veidot arī šķeldas krājumus. Jelgavā līgumi par nepieciešamajiem šķeldas apjomiem ziemai ir noslēgti, taču tie paredz, ka cena sekos tirgus svārstībām – tā var gan pieaugt, gan samazināties. Tāpēc arī tarifs Jelgavā šosezon varētu mainīties ik mēnesi. Salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, apkures rēķini šoziem līdzīgos laikapstākļos varētu būt par 10 līdz 15% lielāki nekā pērn. To visvairāk izjutīs nenosiltināto namu iedzīvotāji. Lai arī pieaugums būs, tomēr arī jaunajā apkures sezonā jelgavniekiem spēsim piedāvāt siltumapgādes pakalpojumu par konkurētspējīgu cenu, kas ir viena no zemākajām starp lielajām pilsētām."
Jūrmalā dabasgāzes cena neuztrauc
Kā atklāj "Jūrmalas siltuma" vadītājs Valdis Vītoliņš, uzņēmums esot nopircis dabasgāzi jau šī gada februārī un visai jaunajai apkures sezonai, tāpēc iespējamais dabasgāzes cenu kāpums tarifu neietekmēšot. Bet, tā kā šķeldas īpatsvars veido 70 līdz 80% apkurē izmantotā kurināmā, to varot ietekmēt šķeldas cenu pieaugums, kaut arī līdz šim tā bijusi krietni lētāka nekā dabasgāze. "Jūrmalas siltums", tāpat citi siltumapgādes uzņēmumi, gan izmantojot dabasgāzi tikai ļoti aukstajos ziemas mēnešos, kad ar šķeldu siltumapgādei vien nepietiek.
Viņaprāt, iedzīvotājiem mazāk būtu jāuztraucas par tarifiem, kurus viņi nevar ietekmēt. Vairāk – par dzīvojamo namu siltināšanu un apkures iekārtu sakārtošanu iekštelpās, ko iedzīvotāji var paveikt paši ar saviem spēkiem.
Rīgā tarifu vēl precizēs
Šovasar siltumapgādes uzņēmums "Rīgas siltums" ziņoja, ka no 2026. gada 1. oktobra tarifs sarukšot – no līdzšinējiem 83,01 eiro par MWh līdz 82,90 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš gan norāda, ka šīs izmaiņas skar tikai tarifa fiksēto izdevumu daļu, kas veido aptuveni trešdaļu no kopējā tarifa. Tā ietver ar siltumapgādes infrastruktūras uzturēšanu, atjaunošanu un ar attīstību saistīto izdevumu precizēšanu. Savukārt mainīgā izdevumu daļa, kuru būtiski ietekmē dabasgāzes, biomasas un iepirktās siltumenerģijas cenas, vēl tikšot precizēta, tāpēc 82,90 eiro par MWh nevarot uzskatīt par gala tarifu, kuru rīdzinieki maksās visu nākamo apkures sezonu.
Gatavojoties nākamajai apkures sezonai, "Rīgas siltums" jau esot iepircis lielāko daļu sezonai nepieciešamās dabasgāzes par aptuveni 46 līdz 48 eiro par MWh. Šajā cenā gan nav iekļauts akcīzes nodoklis, kā arī ar piegādi un uzglabāšanu saistītie papildu izdevumi.
"Šķeldu pērkam pakāpeniski visa gada garumā," skaidro Kalvis Kalniņš, "pašlaik šķeldas cenas tirgū cēlušās par 30 līdz 42%, turklāt lielo cenu svārstību dēļ piegādātāji kļuvuši piesardzīgāki, noslēdzot ilgtermiņa līgumus. Kaut arī šķeldas cenu kāpums palielina siltumenerģijas ražošanas izdevumus, tarifu tās ietekmē mazāk nekā dabasgāzes cenas. Apkures sezonā aptuveni 60% Rīgā patērētās siltumenerģijas tiek saražota, izmantojot dabasgāzi.
Nākamās apkures sezonas tarifa mainīgo daļu aprēķināsim tuvāk novembrim, kad būs pabeigta dabasgāzes un šķeldas iepirkšana un kad būs zināms "Latvenergo" siltumenerģijas tarifs rudens un ziemas mēnešiem."
"Latvenergo" jau paziņojis, kādas šī gada septembrī būs siltumenerģijas ražošanas cenas augšējās robežas: ražotnei TEC-1 – 79,78 eiro par MWh; ražotnei TEC-2 – 84,35 eiro par MWh.
Kā apkuri vērtē Jelgavas iedzīvotāji?
Elīna Ozola: "Trešo gadu dzīvoju RAF mikrorajonā – padomju laikā uzbūvētajā piecstāvu namā, ap 65 kvadrātmetru lielā triju istabu dzīvoklī. Nams nav siltināts, vienīgi esmu nomainījusi logus un iestiklojusi lodžiju, kas, iespējams, ļauj ilgāk uzturēt siltumu telpās. Par siltumapgādi nevaru žēloties, aukstajā gadalaikā dzīvoklī nekad neesmu salusi. Tiesa, nevaru regulēt siltumu, tāpēc dažreiz bijis jāatver logi, lai izvēdinātu pārāk sakarsušās telpas. Ja nams būtu pārbūvēts un atjaunots, tad, protams, tas nebūtu jādara. Šajās dienās saņēmu brīdinājumu, ka kādu laiku namā nebūšot karstā ūdens. Tas liecina, ka siltumapgādes uzņēmums "Gren Jelgava" kaut ko remontē, tātad jaunajai apkures sezonai gatavojas pilnā sparā. Apkures rēķini, protams, ir auguši. Piemēram, par 2025. gada janvāri maksāju 130 eiro jeb 1,50 eiro par kvadrātmetru, bet par 2026. gada janvāri, kas bija aukstāks nekā pērn, – 176 eiro jeb 2,30 eiro par kvadrātmetru."
Kaspars Bērziņš: "Mana ģimene dzīvo 69 kvadrātmetrus lielā divu istabu dzīvoklī – pirms divdesmit gadiem pilnīgi pārbūvētā mājā, kurā padomju laikā bija iekārtotas kopmītnes. Pēc pārbūves, kad mājas apkurei bija ierīkota atsevišķa ar dabasgāzi darbināma iekārta, apkures rēķini bija samērā lieli. Vēl lielāki tie kļuva 2022. gada februārī, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā un gāzes cenas aizgāja kosmiskā augstumā. Kad 2022. gada rudenī mājas apkuri pieslēdza "Gren Jelgava" siltumapgādei, tad uzreiz rēķini saruka par aptuveni 50 eiro mēnesī, kas iedzīvotājiem, protams, bija liels ieguvums. Te jāpiebilst, ka dzīvokļos nav alokatoru – uz radiatoriem uzstādītu ierīču, kas uzkrāj datus par siltuma patēriņu. 2025. gada oktobrī par apkuri un karsto ūdeni dzīvoklī maksāju 21 eiro, novembrī 51 eiro, decembrī 57 eiro, 2026. gada janvārī 53 eiro, februārī 114 eiro, martā 74 eiro. Rēķini par apkuri pašlaik pat ir mazāki nekā par mājas apsaimniekošanu."
Agnese Neimane: "Dzīvoju Pārlielupes mikrorajonā, padomju laikā būvētajā deviņu stāvu mājā. Par pagājušā gada decembri apkures rēķins bija 103 eiro, par janvāri 146 eiro, bet par februāri – 127 eiro. Tā kā māja nav renovēta, par triju istabu dzīvokli 62 kvadrātmetru platībā tas nešķiet daudz. Par man piederošo vienas istabas dzīvokli Ganību ielā apkures rēķini ziemā bija pat krietni lielāki, kaut arī dzīvojamais nams atrodas turpat līdzās katlumājai. Par siltumu triju istabu dzīvoklī nevaru sūdzēties. Dzīvokļa telpas ir nosiltinātas no iekšpuses, tāpat nomainīti pakešu logi. Apkure mājai līdz šim bijusi pieslēgta laikus, bez tās nekad neesam palikuši. Istabā, kas mājas ziemeļu pusē, aukstajā gadalaikā gan ir mazliet vēsāks. Bet istabās mājas dienvidu pusē reizēm ir tāds karstums, ka jāpiegriež uz radiatoriem uzstādītie termoregulatori."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
16.8 °C
