23.1 °C
Vairāk nekā tūkstoš studentu studē studiju virzienos, kas nav akreditēti un līdz ar to studiju noslēgumā viņiem nebūs tiesības saņemt Latvijas valsts atzītus diplomus: tāda situācija ir Baltijas Starptautiskajā akadēmijā (BSA).
Neakreditētie studiju virzieni ir galvenais iemesls, kāpēc augstskolā gaidāma ārkārtas akreditācija. To pagājušās nedēļas nogalē rosināja Augstākās izglītības padome (AIP). Paredzams, ka šonedēļ šo rosinājumu atbalstīs izglītības un zinātnes ministre.
Patlaban nav akreditēti septiņi no 11 studiju virzieniem, ko akadēmija īsteno. Savulaik tie gan akreditāciju ieguvuši, taču nav laikus iesniegti pieteikumi kārtējai akreditācijai. Dažos gadījumos akreditācijas termiņš beidzies jau 2022. gadā. Šobrīd BSA nav akreditēti studiju virzieni “Psiholoģija”, “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība”, “Mākslas”, "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija”, “Ekonomika”, “Tiesību zinātne” un “Sociālā labklājība”, kas kopumā skar lielāko daļu jeb 1218 studējošos. Gada beigās akreditācijas termiņš beigsies studiju virzienam “Socioloģija, politoloģija un antropoloģija”, taču pieteikums tā pārakreditācijai vismaz Augstākās izglītības kvalitātes aģentūrā nav iesniegts.
Tiesa, akadēmijai ir tiesības veikt virzienu akreditāciju arī kādā ārvalstu akreditācijas institūcijā, taču nav ziņu, ka tas tiktu darīts.
Jau pagājušā gada nogalē par situāciju BSA Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ziņoja Latvijas Studentu apvienība. Pēc tam Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) veica pārbaudi augstskolā, atklājot vairākus pārkāpumus, par ko tika informēta AIP.
“Šobrīd BSA neakreditēto studiju virzienu īpatsvars ir tik liels, ka ir radies pamats padziļināti izvērtēt iestādes iekšējo kvalitātes nodrošināšanas sistēmu. Ministrija atbalsta Latvijas Studentu apvienības ierosinājumu izvērtēt privātās augstskolas un tās vadības darbu, kas līdz šim nav bijis pietiekami kvalitatīvs, tādējādi apdraudot studējošo iespējas saņemt kvalitatīvu augstāko izglītību un valsts atzītus diplomus,” pauž IZM.
Nevienā citā Latvijas augstskolā nav šādas situācijas, kad pat 90 procenti studentu studē neakreditētā programmā, sarunā ar “Latvijas Avīzi” piebilst ministrijas pārstāvis Arkādijs Zvaigzne. Viņš gan arī norāda, ka ārkārtas akreditācija nav sods, ministrija grib tikai pārliecināties, kas notiek augstskolā, jo programmu nevirzīšana uz akreditāciju ir nopietns signāls, ka attiecīgo programmu īstenošanā kaut kas nav kārtībā.
Jāpiebilst, ka neakreditētie studiju virzieni augstskolā nav vienīgā problēma. Tai, kā atklājis IKVD, nebija arī studējošo pašpārvaldes, kas ir obligāta prasība augstskolām.
Tagad studentu parlaments gan izveidots, taču uz “Latvijas Avīzes” sūtīto e-pastu vairāku dienu garumā tā arī neviens no parlamenta nav atbildējis.
IKVD arī bija secinājis, ka BSA nav informējusi studentus un potenciālos studentus par to, ka studiju virzieni nav akreditēti. Šobrīd gan BSA mājaslapā pie attiecīgajām studiju programmām minēts, kāds ir statuss.
“Latvijas Avīzei” ar BSA vairāku dienu laikā neizdevies sazināties: tās tīmekļa vietnē norādītie tālruņa numuri nav sazvanāmi. Taču zināms, ka Augstākās izglītības padomes sēdē BSA pārstāvji bija klāt. Tur viņi apgalvojuši, ka studiju virzieni nav virzīti kārtējai akreditācijai tāpēc, ka darbinieks, kam tas bija jādara, akadēmijā vairs nestrādā. Akreditācijas process arī esot pārāk ilgs un jāiesniedz pārāk daudz dokumentu, žēlojušies akadēmijas pārstāvji. Viņi sēdē skaidrojuši, ka izlaidumi neakreditētajos virzienos nav bijuši: studenti, kas tajos studējuši, paņēmuši studiju pārtraukumu, gaidot, kad virzieni tiks akreditēti. Taču trīs no šobrīd neakreditētajiem virzieniem augstskola grasoties slēgt.
Baltijas Starptautiskā akadēmija (sākotnēji kā Baltijas Krievu institūts) dibināta jau 1996. gadā. Vēlāk savu nosaukumu mainījusi.
Savulaik tā piedāvāja studijas arī krieviski, taču, kopš likums arī privātajām augstskolām liedz īstenot studijas krieviski, tajās var studēt latviešu un angļu valodā.
Kā “Latvijas Avīzei” atzina A. Zvaigzne, studiju valodas pārkāpumi BSA nav konstatēti.
Šobrīd BSA ir sestā lielākā privātā augstskola Latvijā ar 1473 studējošajiem, 382 studenti ir no ārvalstīm, visvairāk – 96 – nāk no Kamerūnas, bet 92 studenti ieradušies no Uzbekistānas, 46 ir no Indijas, bet 38 no Krievijas. Ir arī studenti no Šrilankas, Pakistānas, Baltkrievijas, Ganas. Ministrijas pārstāvis A. Zvaigzne teic, ka ārkārtas akreditācijas procesā tikšot īpaši uzmanīts, lai “nebūtu pēdējā brīža vīzu tirgošanas un lai viņi visi nepazūd Eiropas Savienībā”. Ārkārtas akreditācija varētu ilgt apmēram gadu. Ja augstskola vairs nevarēšot turpināt darbu, studenti varēšot pabeigt studijas citā augstskolā.
