Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) liela daļa pierakstu līdz nākamā gada martam jau ir aizpildīti.
Tā vakar intervijā TV3 atzina slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis. Viņš izteica cerību, ka mazināt rindas uz pakalpojumiem palīdzēs infrastruktūras uzlabojumi. Tomēr ārstu un māsu skaits ir ierobežots, atzina Vidzis, norādot, ka gaidāmajā piecu gadu pilnvaru termiņā viņš turpinās strādāt pie komandas saliedētības, darbinieku noturēšanas un jaunu piesaistes.
Slimnīcas A2 korpusa pabeigšana aizvien būs viens no viņa prioritārajiem darbiem. Pēc viņa teiktā, patlaban viss norit pēc plāna. Objektu plānots pabeigt 2026. gada beigās vai 2027. gada sākumā. Viņam ir pārliecība, ka finansējuma projektam pietiks. Prasību tiesā pret iepriekšējo būvnieku SIA "Velve" slimnīca turpinās uzturēt, viņš teica. Viņaprāt, slimnīcas finanšu situācija patlaban ir gana stabila, un no valsts nākamgad tiek sagaidīts līdzīgs finansējuma apjoms.
Vienlaikus viņš ir pārliecināts, ka ir iespējami uzlabojumi pašas slimnīcas pusē, piemēram, ir vairākas izmaksu kategorijas, kam var pievērst lielāku uzmanību.
PSKUS jaunā valde tika apstiprināta 14. novembrī, un tās priekšsēdētājs būs iestādes līdzšinējais pagaidu vadītājs Lauris Vidzis. Valdē par ārstniecību atbildēs pneimoloģe Dace Žentiņa, savukārt valdes loceklis finanšu pārvaldībā būs Ģirts Ansons, informēja PSKUS. Valdes locekle Jūlija Stare turpinās pildīt amata pienākumus līdz termiņa beigām februārī, atbildot par slimnīcas nekustamo īpašumu, infrastruktūras, drošības un projektu pārvaldības jomu.
PSKUS padome pērn oktobra beigās izteica neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem Rinaldu Muciņu, Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni. Tas notika saistībā ar neveiksmēm jaunā PSKUS A2 korpusa būvniecībā. Šo objektu būvēja SIA "Velve", taču tas palicis līdz galam neuzbūvēts, un ar būvnieku lauzts līgums. Šajā laikā PSKUS darbu nodrošināja pagaidu valde.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-4.9 °C







































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)









