22. janvārī "STV Pirmā!" kanālā pie skatītājiem atgriežas vienīgais sieviešu raidījums "Kad viņas satiekas".
Tās būs iedvesmojošas sarunas ar zināmām personībām par tēmām, kuras bieži vien izskan draudzeņu kompānijās – attiecības, mīlestība, aizraušanās, hobiji, zaudējumi un jauni izaicinājumi. Jaunajā sezonā burvīgais dāmu trio, Dagmāra Legante-Celmiņa, Baiba Vītiņa un Liene Stepena, būs vērojamas jaunā laikā un katru darbadienu no pirmdienas līdz ceturtdienai plkst. 20.20!
"Filmēšanās šo astoņu sezonu laikā no darba pārvērtušās par ļoti gaidītu draudzeņu satikšanos. Kopumā esam iepazinušas spožas Latvijas slavenības un personības, kuras ar saviem stāstiem un pieredzēm ir iedvesmojošas ikvienu sievieti. Astotā sezona būs pārsteigumiem pilna, pārrunājot kādu aktuālu tēmu, kā, piemēram, mīlestība, šķiršanās, jaunības kulti un citus mums, sievietēm, interesējošus virzienus," ar patīkamu satraukumu par jauno sezonu izsakās tās viena no vadītājām Dagmāra Legante-Celmiņa.
Savukārt Liene Stepena uzskata, ka vērtīgais, ko raidījums sniegs, ir sajūta, ka neesi viena, jo mums katrai ir savas problēmas, par kurām bieži vien izrunājamies savos draudzeņu bariņos: "Manuprāt, kopā ar manām brīnišķīgajām kolēģēm, ko varu droši saukt par draudzenēm, esam radījušas patīkamu un drošu vidi mūsu viesiem, kurā runāt par sāpīgām un personīgām tēmām, atklājot sen aizmirstu, bet vienkāršu atziņu – mēs visi esam tikai cilvēki!"
Raidījuma veidotāji min, ka astotā sezona būs īpaša, ne tikai ar raidījuma biežumu, bet arī ar saturisko devumu. Katru nedēļu dāmas tiksies ar četrām Latvijā zināmām personībām, pārrunājot kādu konkrētāku tēmu, kas visas nedēļas griezumā visiem būs vienāda. Pirmās nedēļas tēma būs "Dzīve kā kino", kur savos stāstos un pieredzēs dalīsies dziedātāja Aija Andrejeva, aktrise un uzņēmēja Agnese Zeltiņa, radošā personība Ieva Ādamss un multimākslinieks Kašers.
Tāpat šajā sezonā uz dāmu sarunām tiks aicināta Adriāna Miglāne, Katrīne Vasiļevska, Miks Dukurs, Indra Burkovska, Linda Mūrniece, Andis Geste, Una Ulme, Inga Grencberga un vēl daudzas spilgtas, atklātas un iedvesmojošas personībās.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
3.3 °C














































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)




































































































































