Pēcjāņu dienu traģiskās avārijas uz Rīgas–Liepājas šosejas, kad divās dienās trīs satiksmes negadījumos bojā gājuši seši cilvēki, satraukušas sabiedrību.
“Latvijas valsts ceļi” trešdien izplatīja paziņojumu, ka pasūtīs ārkārtas drošības auditu Liepājas šosejas posmam. Smagie negadījumi notika autoceļa A9 80., 90. un 105. kilometrā. Satiksmes drošības auditus veic Ceļu satiksmes drošības direkcija, un tajos tiek vērtētas iespējas uzlabot satiksmes drošību konkrētajā ceļa posmā. “Latvijas valsts ceļi” arī uzsver, ka būtiska būs arī informācija no Valsts policijas par šo triju avāriju iemesliem. Pēc statistikas datiem, visbiežākais šādu negadījumu iemesls ir pārgalvīga apdzīšana, kurā notiek frontālā sadursme.
Bet varbūt katrs gadījums ir individuāls un tā ir bijusi tikai sakritība, ka nelaime notika uz šīs šosejas viena posma un divas dienas pēc kārtas? Pagaidām par katru negadījumu informācija ir neliela, bet, lūk, kas zināms.
Otrdien, 25. jūnijā, Saldus novada Blīdenes pagastā notika sadursme starp vieglo automobili "Volvo" un smago transportlīdzekli "Scania". Sākotnējā informācija liecina, ka vīrietis, vadot "Volvo", veicis apdzīšanas manevru, apdzenot trīs automobiļus un pretējā braukšanas virziena joslā sadūrās ar pretim braucošo "Scania". Negadījumā dzīvību zaudēja "Volvo" vadītājs, viņa sieva un nepilngadīgais bērns. Aculiecinieki teic, ka "Volvo" bijis saplacināts kā pankūka...
Tajā pašā dienā uz Liepājas šosejas dažas stundas iepriekš netālajā Zirņu pagastā notika sadursme starp automobiļiem "Mercedes-Benz" un "Mazda". Sākotnējā informācija liecina, ka vīrietis, vadot "Mazdu", izbrauca uz galvenā ceļa, kur notika sadursme ar "Mercedes-Benz". Ceļu satiksmes negadījumā dzīvību zaudēja "Mazdas" vadītājs.
Savukārt trešdien Blīdenes pagastā uz Liepājas šosejas noticis ļoti līdzīgs ceļu satiksmes negadījums. Vīrietis, vadot automobili "Citroen", iebraucis pretējā braukšanas virziena joslā un sadūries ar pretim braucošo smago transportlīdzeklī "DAF". Negadījumā dzīvību zaudēja "Citroen" vadītājs un pasažiere.
Par šiem negadījumiem policijā sākti kriminālprocesi un tiek izmeklēti precīzi negadījuma iemesli.
Satiksmes eksperts Oskars Irbītis apmeklējis abas avāriju vietas Blīdenes apkaimē. "Savā 20 gadu satiksmes eksperta pieredzē ar kaut ko tādu saskaros pirmo reizi – tik īsā laikā vienā rajonā tik traģiski negadījumi bez acīmredzama iemesla. Taisns, labs, sauss, saulains (saule no sāniem) ceļš. Liepājas šoseja ne ar ko īpašu neatšķiras, tā pat ir, kā saka, vieglāk braucama, ar mazāku satiksmi nekā dažas citas. Apmeklēju abas avāriju vietas Blīdenes pagastā, izpētīju fotogrāfijas un varu pateikt tikai to: vieglais automobilis atradās pretējā joslā, bet pa to braucošais automobilis strauji bremzēja, frontālas sadursmes, turklāt tik spēcīgas, ka smagajiem no vietas izsisti priekšējie tilti. Vai vieglais apdzina vai bija cits iemesls atrasties pretējā joslā, noteiks izmeklēšana," komentē O. Irbītis un piebilst, ka nesen netālu uz Liepājas šosejas bijis vēl viens negadījums, kurā cieta trīs cilvēki.
Runājot par “Latvijas valsts ceļu” pasūtīto auditu par iespēju uzlabot satiksmes drošību konkrētajā ceļa posmā, Irbītis spriež, ka tas ir pozitīvi vērtējams:
1 °C





































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)












































































































