Lielas lietas sākas maziem soļiem. Saruna ar žurnālisti Artu Lāci

Kanālā "ReTV" skatāms raidījums par veselību "Praktiski vesels". Tajā atklātas sarunas ar nozares speciālistiem, veselīga dzīvesveida entuziastiem un citām zinošām un ieinteresētām personībām par dažādiem ar veselību saistītiem jautājumiem, piemēram, kā sagatavoties vizītei pie ārsta, kādēļ nevajag kautrēties vai baidīties uzdot jautājumus un kāpēc ir svarīgi neatlikt rūpes par sevi. Raidījumu vada ginekoloģe un dzemdību speciāliste Karlīna Elksne un veselības vēstnese, iepriekš pazīstama kā žurnāliste Arta Lāce, kura pati saskārusies ar asinsvēzi un dalās arī savā stāstā. Mūsu sarunā par bailēm no ārstiem, maziem soļiem, profilaktiskām pārbaudēm, rūpēm par veselību.

Pirmajā epizodē runājat par ārsta apmeklējumu. Kāpēc cilvēkiem bieži ir bail doties pie ārsta? Kādi ir tavi secinājumi?

Arta Lāce: Raidījumu vadu kopā ar ginekoloģi Karlīnu Elksni, kura ir "Veselības centru apvienības" Ginekoloģijas dienesta vadītāja. Es pārstāvu "parasto" cilvēku, uzdodu jautājumus, skatoties no pacienta redzespunkta. Raidījuma nosaukums "Praktiski vesels" ir ārstu izmantots apzīmējums, kas liecina, ka principā ar veselību viss ir kārtībā. Tas gan nenozīmē, ka tagad vari par sevi nelikties ne zinis. Ir labi, ja jūties vesels, taču daudzas slimības attīstās bez simptomiem. Labā ziņa ir tā, ka riskus mēs varam pamanīt un novērst, laikus nododot analīzes, veicot profilaktiskas pārbaudes un pirmkārt rūpējoties par veselīgu dzīvesveidu ikdienā. Tādēļ vajadzētu būt siltās attiecībās ar savu ģimenes ārstu, ar laboratoriju, ar farmaceitu, kurš arī var konsultēt par veselības jautājumiem. Tas ir līdzīgi kā regulāri apmeklēt savu frizieri.

Žurnāliste Arta Lāce.

Foto: No personiskā arhīva

Raidījuma mērķis ir palīdzēt cilvēkiem turēt roku uz pulsa savai veselībai. "Ja man nekas nekaiš, tad kāpēc jāiet pie ārsta?" – šis ir ļoti izplatīts uzskats. Citiem šķiet, ka nav jau tik slikti, var vēl paciesties. Ja kāds man tā saka, uzdodu vienkāršu jautājumu: "Cik slikti ir pietiekami slikti, lai tu drīkstētu parūpēties par savu veselību?" Cilvēki, kas sen nav bijuši pie ārsta, raizējas, ka dakteris pārmetīs: kur tu biji agrāk? Varbūt kāds arī pakratīs ar pirkstu, tomēr daktera mērķis ir palīdzēt. Nevajag baidīties – tas taču ir lieliski, ka beidzot saņēmies rūpēm par sevi! Vēl cilvēki baidās no nopietnām diagnozēm, it īpaši, ja veselības problēmas ir bijušas tuviniekiem vai novērojami simptomi, kurus pašam neizdodas izskaidrot. Es arī reizēm uztraucos, ja ieraugu kādu zilumu, kas nepāriet pietiekami ātri. Tomēr nomierinu sevi ar domu, ka vispirms vajag uztaisīt analīzes. Gana bieži izrādās, ka satraukumam nav nekāda pamata. Pat ja rezultāti nav labi, zināšanas par savu veselības stāvokli dod iespēju risināt problēmu. Situācijas ir dažādas, bet, neko nemainot, patiešām nekas arī nemainīsies. Ir jārīkojas!

Ja ievada simptomus "Goo­gle", tad var izlasīt šausmu lietas.

Informācijas tiešām netrūkst, bet kā tajā orientēties? "Praktiski vesels" palīdz arī šajā ziņā. Tagad ļoti populārs ir arī mākslīgais intelekts. Ja prasu mākslīgajam intelektam, lai interpretē manus analīžu rezultātus, tas redz tikai skaitļus. Tāpēc ir jākonsultējas ar ārstu, kurš izvērtē ģimenes anamnēzi, tavu slimības vēsturi, faktorus, simptomus, veic apskati, ja vajag, nozīmē ārstēšanu un pielāgo zāļu devas. Proti, nodrošina individuālu pieeju. Mākslīgais intelekts neaizstāj zinoša ārsta konsultāciju, arī interneta meklētājs nevar pieņemt lēmumu par tavu veselību.

Parasti runājam par to, kas satrauc pacientus, bet kas satrauc ārstus? Ko viņi gaida no pacientiem, kādu attieksmi gribētu redzēt?

Ļoti svarīga ir līdzestība. Ārsti no mums, pacientiem, sagaida atbildības uzņemšanos par savu veselību. Protams, pacientam nav jākļūst pašam par ārstu, tomēr vajadzētu pazīt savu organismu, rūpēties par profilaksi, ievērot veselīga dzīvesveida principus, neatstājot atbildību tikai ārsta ziņā. Piemēram, ja lietoju zāles, tad zinu, kā tās sauc un kādai vainai domātas, nevis – ai, kaut kāda dzeltenā vai rozā tabletīte!

No daudzām slimībām mēs varam izvairīties vai mazināt risku, ja ikdienā ievērojam ābeces patiesības: labs miegs, sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, pilnvērtīga atpūta. Tas nenozīmē, ka nekad dzīvē neslimosi, bet ar dzīvesveidu varam ietekmēt ārkārtīgi daudz. Nav jau jāiet galējībās. Kā teica kāda ārste, pietiek, ja 80 procentus laika dzīvo veselīgi, un tad pārējos 20 procentos atrodas vieta arī kūkas gabaliņam.

Žurnāliste Arta Lāce.

Foto: No personiskā arhīva

Tomēr mūsdienās izplatās perfekta dzīvesveida kults, un, ja tas neizdodas, tad ir izgāšanās.

Jā, tāpēc daudzi pat nesāk, jo mērķis liekas absolūti nesasniedzams. No vienas puses, laipna attieksme pret sevi ir daļa no labas veselības, jo emocionālā labsajūta it tikpat svarīga kā fiziskā. No otras puses, rūpes par veselību prasa zināmu disciplīnu, jo tām ir jābūt regulārām.

Man ļoti labi strādā mazo soļu metode, izvirzot reālistiskus, viegli sasniedzamus un ikdienas režīmam atbilstošus mērķus, kas, regulāri praktizēti, noved pie labiem rezultātiem. Piemēram, pēc nopietnas slimošanas man bija jāmācās no jauna staigāt. Kad pēc slimnīcas atgriezos mājās, nevarēju pacelt kāju, lai uzkāptu uz desmit centimetru augsta pakāpiena, trūka spēka elementārām lietām. Protams, varēju sabrukt, bet sapratu – ja pati nekustēšos, vienmēr vajadzēs kādu, kurš man palīdz. Pirmais mazais solis bija saģērbties virsdrēbēs. Kad saģērbos, domāju: vai es tagad sēdēšu iekšā ziemas mētelī? Nu, nē! Nākamais solis – nobraukt lejā ar liftu, pastāvēt pie durvīm un paelpot svaigu gaisu. Ja jau tiktāl esmu tikusi, aiziešu pēc kafijas. Bet, ja jau man ir kafija, aizstaigāšu, lūk, līdz tam krūmiņam. Un tad vēl līdz nākamajam. Tā es vienā dienā attapos, ka, pašai nemanot, esmu raitā solī nostaigājusi 12 kilometrus. Tas deva pārliecību, ka es varu vairāk un man izdodas – vajag tikai darīt, jo visas lielas lietas sākas ar vienu mazu soli. Raidījumā esmu veselības vēstnese. Kāds varētu pārmest, ka pati neesmu ideālā formā, bet es labi zinu, kā ir tad, kad ir tiešām draņķīgi. Tādēļ uzskatu: ja kaut vienam cilvēkam varam aiztaupīt ciešanas, kas ir jāpiedzīvo, smagi slimojot, ir vērts veidot šo raidījumu – runāt, skaidrot, izglītot. No veselības ir atkarīga tava dzīves kvalitāte ne tikai šodien, bet arī nākotnē, turklāt ne tikai tava, bet arī tavu tuvinieku dzīves kvalitāte.

Tu pati esi piedzīvojusi smagu slimību. Ja runājām par pacientiem, kāds pacients biji tu? Kā varbūt ir mainījusies tava domāšana par veselības aprūpi?

Jāsaka, arī līdz slimībai labi pazinu savu ģimenes ārstu. Gāju uz pārbaudēm, aktīvi sportoju, tomēr, neskatoties uz to, saslimu, turklāt ar ļoti draņķīgu vēzi. Manā gadījumā tas attīstījās, pateicoties dzīves laikā iegūtai gēnu mutācijai. Domāju, sava loma bija hroniskam stresam.

Kā paciente esmu līdzestīga, jo galu galā tā ir mana vienīgā dzīve. Vēža ārstēšanas laikā lasīju mācību literatūru, lai saprastu, kas ar mani notiek. Labi apzinos, ka neesmu ārste, bet, lai uzdotu jautājumus un pieņemtu lēmumus par savu veselību, ir jābūt informētam.

Žurnāliste Arta Lāce.

Foto: No personiskā arhīva

Artas Lāces PIETURZĪMES

Trīs vārdi, kas tevi raksturo vislabāk?

Dzīve, emocionāla, priecīga.

Bez kā tu nevari iedomāties savu dienu?

Bez man mīļiem cilvēkiem.

Būtiskākais sasniegums darbā?

Lepojos ar to, ka strādāju veselības nozarē un spēju izskaidrot sarežģītas lietas vienkāršā, saprotamā veidā. Tomēr daru to ar milzīgu atbildības sajūtu. Savulaik veicināju etiķa esences izņemšanu no pārtikas aprites, jo tā ir bīstama ķīmiska viela, kurai nav vietas pārtikas veikala plauktā.

Labākā izklaide?

Esmu dabas fane. Ir ļoti aizraujoši vērot norises dabā, pētīt putnus un augus, atklāt ko jaunu, saskatīt līdzības ar cilvēka dzīvi. Vēl man ļoti patīk lasīt grāmatas, dziedāt un rakstīt.