6.3 °C
Gruzijā jau sesto dienu turpinās demonstrācijas. Satraukums un bailes valda gan Gruzijas, gan Latvijas iedzīvotāju vidū, kas seko līdzi aktuālajiem notikumiem. 360TV ziņas “Ziņneši” sazinājās ar Gruzijā, Tbilisi dzīvojošo latvieti Daci, kura ar ģimeni arī aktīvi piedalās protesta akcijās.
Nomāktība, skumjas un dusmas ir arī pašiem Gruzijas iedzīvotājiem, stāsta Dace, kuras ģimene jau piecpadsmit gadus dzīvo Gruzijā. Viņi ir arī starp tiem desmitiem tūkstošiem protestētāju, kuri ik vakaru dodas protestēt pret valdības lēmumiem.
“Globāli lielas bailes ir vienkārši, ka tā Gruzija vairāk nebūs brīva, demokrātiska valsts, būs kaut kāds Krievijas pagalms un vietējie lordi te valdīs, un atgriezīsies viss atpakaļ nezin par cik gadiem, un apstāsies viss progress un virzība uz Eiropas Savienību. Arī par nākotni mums ir neskaidrība, es tādā valstī negribu dzīvot,” raidījumam stāsta Dace.
Pēdējās dienas arī lielākie ģimenes bērni piedalās protesta akcijās pie savām skolām, kamēr mazākos ģimenes locekļus, galvenokārt drošības dēļ, Daces ģimene patur mājās. Pašlaik maz bērnu apmeklējot skolas: “Viens puisis ir komā, viņam acī iemeta ar gāzes patronu. Arī jau sāk nākt uz mājām, cilvēkus savākt no dzīvokļiem. Vienu sievieti [savāca] no viņas bērna dārziņa, uz aktīvākajiem protestētājiem ir jau mērķēti aresti.”
Vairums apcietināto pēc atbrīvošanas ziņo, ka tikuši sisti, iespaidoti, viņiem piespriesti naudas sodi vai vismaz desmit dienu cietumsods. Tomēr Dace norāda, ka lai gan agresija pret protestētājiem turpina pieaugt, ir sajūta, ka tas tikai palielina demonstrantu skaitu un apņēmību cīnīties. Viņas ģimene Gruziju pagaidām nepametīs un cer, ka situācija tomēr mainīsies.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
