Latvijas futbola čempionāts pēc pauzes atsākās ar līderu kvarteta savstarpējām spēlēm, lielāko gandarījumu pēc kārtas izjūtot čempionei "RFS".
"RFS" ar 2:1 pārspēja "Valmieru", pateicoties Jāņa Ikaunieka diviem realizētajiem 11 metru soda sitieniem pirmajā puslaikā. Neuzmanīga centra aizsargu spēle ļāva Džeisonam Bambulam 57. minūtē deficītu samazināt, bet vairāk vaļības čempioni neatļāvās.
Notikumiem bagātā spēlē "Auda" pirmo reizi vēsturē atņēma punktus "Rīgai" – 2:2. Vispirms lielos brāļus vadībā izvirzīja Antonio Kontrerass, bet "Audai" veiksmīgi izdevās pārvarēt pretinieku aizsardzību un pirmā puslaika kompensācijas laikā Mors Talla panāca izlīdzinājumu. Ar to gan komandas nedevās pārtraukumā, jo pretinieku soda laukumā Brians Orosko muļķīgi iesita pretiniekam ar kāju un pēc video atkārtojuma izpētes tiesnesis dzelteno plāksteri nomainīja ar sarkano, "Rīgai" paliekot mazākumā. Kontrerass ar otrajiem vārtiem 71. minūtē pietuvināja komandu tik ļoti svarīgajiem trim punktiem, taču beigās ar izcilu sitienu augšējā stūrī no 20 metriem vēlreiz rezultātu līdzsvaroja Bakari Manē.
"Domājot par čempionāta intrigu, ar neizšķirtu ir par maz. Pirmajā puslaikā pretinieki bija labāki, bet otrajā mūsu spēlētāji ielika sirdi un dvēseli, tas man bija viens no sezonas augstākajiem punktiem,"
tā "Rīgas" galvenais treneris Simo Valakari.
Kopvērtējumā "RFS" ir līderi ar 69 punktiem 27 spēlēs, "Rīgai" ir 66 punkti 29 mačos. "Valmiera" iespējusi 54 punktus, bet "Auda" – 38, tikpat arī "Daugavpilij", kas ar 4:0 sagrāva "Grobiņu/LFS".
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
0.2 °C








































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)








