"Eirobarometrs": iedzīvotāji vēlas lielāku Eiropas vienotību

EP publicētie "Eirobarometra" aptaujas rezultāti liecina, ka ES iedzīvotāju vidū lielākās bažas rada globālie notikumi.

Ģeopolitiskie satricinājumi pamatīgi ietekmējuši eiropiešu noskaņojumu, un 52% aptaujāto iedzīvotāju apgalvojuši, ka pesimistiski raugās uz pasaules nākotni. Savukārt 39% apgalvojuši, ka pesimistiski raugās uz ES nākotni, un 41% apgalvojis, ka pesimistiski raugās uz savas valsts nākotni. 

Iepriecinošāki rezultāti bijuši, runājot par pašu iedzīvotāju izredzēm – 76% eiropiešu ir optimistiski noskaņoti par savu un savas ģimenes nākotni. Jaunākā "Eirobarometra" aptauja veikta visās 27 ES dalībvalstīs. Iedzīvotāji aptaujāti klātienē, bet dažās dalībvalstīs (Dānijā, Kiprā, Maltā, Nīderlandē, Somijā un Zviedrijā) papildus izmantotas arī videointervijas. Kopumā veiktas 26 453 intervijas, tajā skaitā Latvijā 1004. Rezultāti ES mērogā vērtēti, ņemot vērā katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu.

Izrādījies, ka Latvijā aptaujātie cilvēki ir noskaņoti optimistiskāk nekā vidēji ES – 56% uz pasaules nākotni raugās optimistiski, bet uz ES – 64%; 59% ir optimistiski par Latvijas nākotni, bet par savu un savas ģimenes nākotni 75%.

Tomēr kopumā aptaujas rezultāti liecina, ka problēmu ir daudz. Saistībā ar drošību visvairāk satrauc konflikti netālu no ES (72%), terorisms (67%), ārpussavienības valstu veikti kiberuzbrukumi (66%), klimata pārmaiņu saasinātas dabas katastrofas (66%) un nekontrolētas migrācijas plūsmas. Lielas bažas rada arī ar saziņu saistīti riski, piemēram, dezinformācija (69%), naida runa tiešsaistē un reālajā dzīvē (68%), mākslīgā intelekta veidots viltots saturs (68%) un apdraudēta vārda brīvība (67%).

Pēc iedzīvotāju domām, lai stiprinātu ES pozīciju pasaulē, tai jābūt vienotākai un vairāk jāpievēršas aizsardzībai un drošībai (40%), konkurētspējai, ekonomikai un rūpniecībai (32%), kā arī enerģētiskajai neatkarībai (29%). Arī Latvijā aptaujātie visbiežāk minējuši šīs trīs prioritātes.

Eiropas iedzīvotājus arī uztrauc, ka viņu dzīves līmeni turpina ietekmēt augstās cenas un dzīves dārdzība. Eiropieši jau atkārtoti pauduši vēlmi, lai EP pievērstos inflācijas, cenu pieauguma un dzīves dārdzības ierobežošanai (41%). Prioritāro jautājumu augšgalā ir arī ekonomika un darba vietu radīšana (35%) – kopš 2025. gada pavasara šis rādītājs pieaudzis par pieciem procentpunktiem.

Lielākā daļa respondentu tomēr paredz, ka tuvākajos piecos gados viņu dzīves līmenis būs stabils, taču ievērojama daļa iedzīvotāju (28%) uzskata, ka tas pasliktināsies. Tas jo īpaši vērojams valstīs, kur spēcīgāk jūtama ekonomiskā nenoteiktība. Vislielākā pārliecība par dzīves līmeņa krišanos ir vērojama Francijas (45%), Beļģijas (40%) un Slovākijas (40%) iedzīvotāju vidū.

Latvijas iedzīvotāji ir otrie optimistiskākie ES: 29% uzskata, ka viņu dzīves līmenis pieaugs (tikai Somijā tā domā vairāk – 31% aptaujāto), savukārt 52% uzskata, ka tas nemainīsies, un tikai 16% prognozē, ka tas pazemināsies.

Visas Eiropas līmenī iedzīvotāji no ES sagaida savas pozīcijas stiprināšanu pasaulē, jo īpaši pievēršoties aizsardzībai un drošībai (40%, pieaugums par trīs procentpunktiem kopš iepriekšējās aptaujas; Latvijā – 46%).

Vienlaikus Eiropas iedzīvotāji atkārtoti apstiprina arī pamatvērtību nozīmību. Miers ir vērtība, kas, pēc iedzīvotāju domām, EP būtu jāaizstāv visvairāk (52%), ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko stāvokli. Iedzīvotājiem svarīgāko vērtību vidū joprojām ir arī demokrātija (35%), vārda brīvība (23%), cilvēktiesības (22%) un tiesiskums (21%).

Aptauja rāda, ka pieaudzis arī atbalsts dalībai ES. Attieksme pret ES un tās iestādēm joprojām ir pozitīva, lai gan kopš 2025. gada aptaujām šis rādītājs ir nedaudz samazinājies: 49% iedzīvotāju (par trim procentpunktiem mazāk nekā iepriekš) ir pozitīvs priekšstats par ES (Latvijā – 46%), bet tikai 17% – negatīvs (Latvijā – 13%). Aizvien vairāk iedzīvotāju (ES 62%, Latvijā – 69%) ir pārliecināti, ka viņu valsts dalība ES ir vērtējama pozitīvi. Šis rādītājs ES kopš 2024. gada aptaujām pieaudzis par diviem procentpunktiem.

Visdedzīgākie ES atbalstītāji joprojām ir jaunieši (15–30 gadi), kuri īpaši aktīvi atbalsta to, lai dalībvalstis būtu vienotākas pašreizējā globālajā kontekstā (90%), lai tām būtu vairāk resursu (78%) un ES būtu lielāka teikšana starptautiskā līmenī (87%).

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Rīgā