Partly cloudy 12.3 °C
T. 30.10
Nadīna, Ulla
SEKO MUMS
Reklāma
Ilonda Stepanova.
Ilonda Stepanova.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Cilvēks. Vainīga pie likstām. Bijusī Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova ar valdības lēmumu atlaista no darba, sākot ar 2025. gada 10. februāri.

Reklāma

Vēl pirms tam viņa tika pazemināta amatā un ar šo notikumu virkni viņa kļuvusi par pirmo ierēdni, kas sodīta par "Rail Baltica" projekta likstām. 

Stepanova valsts pārvaldē ir sen. Izmācījusies Rīgas Tehniskajā universitātē par inženieri ekonomisti, viņa 1995. gadā sāk strādāt Statistikas pārvaldē, tam seko 20 gadi, kas tiek pavadīti Finanšu ministrijā, kāpjot pa karjeras kāpnēm. Šī perioda augstākais sasniegums ir Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktores postenis, kurā viņa atrodas desmit gadus no 2006. līdz 2015. gadam. Kabinets Finanšu ministrijā 2015. gadā tiek nomainīts pret kabinetu Valsts Kontrolē, kurā viņa līdz 2019. gadam vada Revīzijas departamentu un ir arī šīs iestādes padomes locekle, bet vēlāk kļūst par vienu no elitārajiem ierēdņiem valsts pārvaldes sistēmā – Satiksmes ministrijas valsts sekretāri.

Stepanovas dzīvē viss klājas labi līdz brīdim, kad Satiksmes ministra amatā 2023. gada nogalē nonāk Kaspars Briškens un 2024. gada sākumā sāk publiski atklāties patiesība par to, cik katastrofāla ir situācija "Rail Baltica" būvē – gadiem ilga kavēšanās darbu izpildē, milzīgs izmaksu sadārdzinājums un draudoša nespēja iekļauties paredzētajos termiņos ar visām no tā izrietošajām sekām, piemēram, naudas atmaksu Eiropas Savienībai. 

Tieši Stepanova ir tas ierēdnis Satiksmes ministrijā, kas parakstījis skandalozo 39 miljonu eiro sadārdzinājuma rēķinu par būvdarbiem Rīgas Centrālajā stacijā un Rīgas lidostā. 

Skandalozs šajā rēķinā ir gan sadārdzinājuma apjoms, gan fakts, ka šāda apmēra rēķins parakstīts bez valdības lēmuma un skaidri apzinoties, ka šādas naudas projekta budžetā nav. Šī valsts sekretāres rīcība satiksmes ministra un valdības acīs kvalificēta kā uzraudzības trūkums pār projekta virzību – sakarā ar to Stepanova šī gada 1. jūlijā tika pazemināta amatā par Sakaru departamenta direktori, bet jau pēc divarpus nedēļām pieņemts lēmums par viņas atlaišanu no darba. Interesanta nianse – jebkuru parasto cilvēku par šādiem pārkāpumiem atlaistu ar mēneša brīdinājumu, bet ar valsts augstākajiem ierēdņiem tā nenotiek – viņi uzaicināti amatā uz noteiktu termiņu un viņus var atlaist no darba tikai pēc šī termiņa beigām. I. Stepanovai šis termiņš beigsies tikai pēc nepilniem septiņiem mēnešiem – 2025. gada 10. februārī, tādēļ Sakaru departamentu Satiksmes ministrijā vēl diezgan ilgu laiku vadīs absolūti demotivēta ierēdne, kurai neuzticas ne ministrs, ne valdība. Stepanova nepiekrīt viņas disciplinārlietas izmeklēšanas laikā gūtajiem secinājumiem un gatavojas lēmumu apstrīdēt Administratīvajā tiesā.

Šaubas. Nepilngadīgos narkotiku lietotājus cietumā neliek

Latvijas Ārstu biedrības un organizācijas "Open radošais centrs" (strādā ar riska grupas jauniešiem) nosūtītā vēstule visām augstākajām valsts amatpersonām, aicinot atcelt kriminālsodu jauniešiem par narkotiku lietošanu, apmulsinājusi atsevišķus likumdevējus un ilggadēji praktizējošus narkologus. 

Vēstules autori uzskata, ka dekriminalizācija varētu pavērt lielākas iespējas pasākumiem, kas stimulētu jaunos cilvēkus nelietot narkotiskās vielas. 

Valdības vadītāja Evika Siliņa pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču publiski secināja, ka esot bīstami, ka jaunieši bailēs no kriminālatbildības neziņojot neatliekamajiem dienestiem un draugi slēpjot narkotiku lietošanas faktu. Ministru prezidentei jau nu vajadzēja zināt, ka no 4. jūlija spēkā stājies Krimināllikuma 254. pants un ka nekāda kriminālatbildība par to vairs nedraud.

Saeimas deputāts un jurists Andrejs Judins atgādina, ka jaunieši līdz 18 gadiem ir nepilngadīgi un viņiem nepiemēro brīvības atņemšanu. Ja pieķer narkotiku lietošanā, tad iztiekot ar administratīvajiem sodiem – audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem, piemēram, liek atvainoties par savu rīcību, nodod vecākiem pastiprinātai kontrolei, liek dažas stundas strādāt sabiedrisko darbu utt. Ja jaunieti pieķer vēlreiz, arī otrajā reizē var tikt cauri ar audzinoša rakstura līdzekli vai, ja tiek uzskatīts, ka tas nestrādās, piemēro administratīvo sodu – maksimums 140 eiro. 

Reklāma
Reklāma

Tiesa, jaunais cilvēks tiek brīdināts, ja gada laikā vēlreiz tiks pieķerts narkotiku lietošanā, tad gan draudēs kriminālatbildība. 

Taču tas nekādā gadījumā nebūs cietumsods, bet, iespējams, sabiedriskais darbs, probācijas uzraudzība vai naudas sods, skaidro Judins, kurš nav pret dekriminalizāciju, bet gan ačgārno kārtību, kā šo jautājumu risina Tieslietu ministrija un Veselības ministrija, kas sola rudenī iesniegt Saeimā likuma grozījumus. Ja atcels kriminālatbildību un, visticamāk, arī administratīvo atbildību, tad kas būs tās vietā? Pagaidām – absolūts tukšums.

Arī pieredzējušais narkologs Jāzeps Korsaks, kurš narkomānus Latgalē ārstē kopš 1984. gada, uzskata, ka Tieslietu ministrijas un Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi likumā ir veikls PR gājiens – redz, mēs esam pastrādājuši, lai samazinātu pusaudžu atkarību no narkotiskajām vielām. Dakteris Korsaks daudzus gadus jauniešus izglīto par narkotisko vielu negatīvo ietekmi un zina, ka netrūkst tādu, kuriem narkodīleri ir iestāstījuši pavisam ko citu, nekā stāsta ārsts. Netrūkstot arī tādu, kuri pirmo reizi dzird par tām šausmām, ko spēj nodarīt psihotropās vielas. Nepietiek tikai ar to, ka jauno cilvēku izved no akūtā stāvokļa, viņam ir nepieciešama vispusīga medicīniskā palīdzība ar psihologa, psihiatra, sociālā darbinieka un citu speciālistu iesaistīšanu.

Narkologi ir pārliecināti, ka tikai soda atcelšana bez tālākas pārdomātas rīcības nevis samazinās, bet palielinās to jauniešu skaitu, kas apreibinās ar narkotikām.

Prieks. Valmierā atdzimis simbols kultūras dzīvei

Pagājušo pirmdien, 15. jūlijā, veiksmīgi nodots ekspluatācijā atjaunotais Valmieras teātris. Tika veikta Lielās zāles atjaunošana, ietverot akustisko sienu izbūvi, jaunizbūvētās elektroinstalācijas, demontētās ložas, izbūvējot papildu sēdvietu rindas, nomainot grīdas segumu un izbūvējot akustisko cilpu, kā arī uzstādot jaunus skatītāju krēslus. Īpašs prieks par jaunizveidoto "Black Box" zāli, kas sniegs iespēju papildināt teātra mākslas pasākumu klāstu.

Valmieras teātris.

Tomēr jāatceras, ka ļoti sliktā stāvoklī esošās teātra ēkas atjaunošanas gaita bija smaga, sāpīga un termiņi – grūti paredzami. 2022. gada septembrī rekonstrukcija apstājās un strīds starp pilnsabiedrību "SBSC" un "Valsts nekustamajiem īpašumiem" ("VNĪ") beidzās ar "VNĪ" lēmumu mainīt būvnieku, par saimnieciski izdevīgāko atzīstot būvfirmas SIA "AIMASA" 8,1 miljonu eiro vērto piedāvājumu. Jau no darbu sākuma aktieri bija spiesti mēģināt pat ārā, brīvā dabā, namā bija atslēgta apkure. Visu šo laiku Valmieras Drāmas teātris pierādīja, ka radošums nav atkarīgs no skatuves lieluma – par to liecina teātra daudzās "Spēlmaņu nakts" nominācijas un balvas.

30. jūlijā Valmieras teātrī notiks kopsapulce un jaunās sezonas repertuāra izziņošana. 

Skatītāji jaunās telpas redzēs no 23. augusta, kad Apaļajā zālē notiks pirmā šīs sezonas izrāde "Pazudušais dēls", Lielajā zālē pirmā izrāde būs 26. septembrī, 

rādot no "Kurtuves" pārcelto izrādi "Valmieras puikas". Pirmais jauniestudējums Lielajā zālē būs 4. oktobrī, kad pirmizrādi piedzīvos Vīlandes un Valmieras teātra sadarbībā tapušais iestudējums "Cosmopoliten", kur uz skatuves būs kopā skatāmi abu teātru aktieri un ar ko teātris pilnvērtīgi svinēs atgriešanos jaunajā mājā.

Projekta kopējās izmaksas sasniedza 16 310 262 eiro, no kā 9 547 275 eiro nodrošināja Eiropas Reģionālās attīstības fonds, 6 755 039 eiro – valsts budžets, savukārt Valmieras teātris sedza 7948 eiro.

Darījums. Kārtējie miljonu simti "Rail Baltica"

Pagājušajā nedēļā sabiedrības ieskatā Latvijā skandalozi pārvaldītais "Rail Baltica" projekts uzmanību piesaistīja ar divām ziņām: Eiropas Komisija (EK) piešķīrusi kārtējo lielas naudas porciju Eiropas dzelzceļa sliežu trases būvniecībai un darbu uzsākusī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija līdzšinējo grandiozā projekta ieviešanas gaitu jau pirmajā sēdē nosaukusi par vieglprātīgu.

Pirmā ziņa, ka EK "Rail Baltica" turpināšanai Latvijā piešķir 346,1 miljonu eiro, nenoliedzami ir pozitīva, 

vienīgi satrauc tas, ka no šīs naudas ne centa nav paredzēts grandiozi iesākto būvju pabeigšanai Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un arī RIX starptautiskajā lidostā. 

Piešķirtā finansējuma 252 miljoni eiro jāizlieto pamattrases dienvidu posma (Misa–Lietuvas robeža) būvniecībai un 38 miljoni eiro – Skultes būvobjektam, kam jākalpo par būvniecības loģistikas bāzi Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.

Vēl neliela piešķīruma daļa paredzēta kā līdzfinansējums arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži–Misa un Iecavas augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei. Rīga – bešā, un runātīgais satiksmes ministrs Kaspars Briškens jau ir bijis spiests atzīt, ka jau esošajos būvniecības objektos sarēķinātās virssaistības pret būvniekiem būšot jāsamaksā no valsts budžeta līdzekļiem, jo citu finansējuma avotu vienkārši nav. Attiecībā par staciju būvniecības turpināšanu – versiju līmenī naudu meklēšot, pārdalot citus Latvijai pieejamos ES fondus, jo finanšu ministrs pateicis skaidri un gaiši, ka Latvijas budžets to atļauties nevar. Lai dabūtu vismaz "pagaidu pilnvērtīgu funkcionalitāti" Centrālajai dzelzceļa stacijai, Satiksmes ministrijā esot aprēķini, ka vēl nepieciešami ieguldījumi no 110 līdz 140 miljoniem eiro.

Kamēr vieni politiķi izmisīgi meklē naudu projekta turpināšanai, citi pēta, kur iztērēta jau piešķirtā. Piemēram, deputāte Skaidrīte Ābrama izteikusies, ka līdzšinējā projekta ieviešana bijusi ārkārtīgi vieglprātīga – divu sliežu vietā būvēsim četras, Eiropa mums naudu tāpat jau iedos. Trauksmes signāli vērā ņemti neesot.

Tikmēr neredzam, ka līdzšinējā projekta pārvaldībā kaut kas būtiski būtu mainījies, visas struktūras ar lielo algu saņēmējiem paliek kā bijušas un mierīgi gadiem ierasto naudas šķērdēšanas praksi turpina.

Sagatavojuši: Māra Libeka, Ilmārs Randers, Anita Bormane, Olafs Zvejnieks.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma