Skates mērķis ir piedāvāt starptautiskajiem viesiem, skatuves mākslas profesionāļiem plašu pārskatu par Latvijas teātru piedāvājumu, kā arī veicināt starptautisko sadarbību. Patlaban zināms, ka uz skati pieteikušies vairāk nekā 40 interesenti.
Paralēli skatei notiks arī Latvijas teātru prezentācijas programma, kurā piedalīsies ne tikai teātri, bet arī citas organizācijas, kas rīko festivālus un starptautiskajai sabiedrībai atvērtus pasākumus.
Latvijas teātrī no oktobra līdz novembra beigām notiks vairāki starptautiski un vietēja mēroga pasākumi. Pamatnotikums ir Baltijas drāmas forums, kas ik pa trijiem gadiem notiek Latvijā. Tas ir starptautisks ikgadējs Baltijas valstu teātra notikumus, kas vienkopus pulcē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teātra praktiķus un teorētiķus, piedāvājot plašākai publikai un ārvalstu viesiem iepazīties ar rīkotājvalsts sasniegumiem nacionālajā dramaturģijā.
Iepriekš Baltijas drāmas foruma laikā notika arī viesizrādes, šī tradīcija tika pārtraukta 2014. gadā, tomēr tā atgriežas šogad. Kultūrtelpā "Hanzas perons" 31. oktobrī plkst. 19 varēs noskatīties izrādi "Me too. Sava kliķe" no Lietuvas, Ģertrūdes ielas teātrī 1. novembrī būs skatāms iestudējums "Ēdenes detaļa" no Igaunijas, 2. novembrī interesenti varēs noskatīties Liepājas teātra izrādi "Dziesmu svētki", Rīgas cirkā 4. novembrī būs skatāms iestudējums "Malleus Maleficarum. Jaunais līgums" – režisores Ivetas Poles un vēl septiņu mākslinieču veidota Latvijas un Igaunijas kopražojuma izrāde.
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Eduarda Smiļģa Teātra muzejā 2. novembrī norisināsies starptautiska konference un ceļveža "Latvijas dramaturgi. Tagadnes noskaņa" prezentācija.
Baltijas Drāmas foruma konferences koordinatore Lauma Mellēna-Bartkeviča teic, ka parasti Baltijas drāmas forumā lielākoties tiekas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teātru pētnieki, taču šogad konference tiek rīkota kopā ar Ziemeļvalstu teātra pētnieku asociāciju. Tas nozīmē sadarbības tīkla paplašināšanu ar ziemeļvalstīm. Konference notiks no 2. līdz 4. novembrim.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
5.2 °C






































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)













































