Latvijas valsts lielākie finanšu riski tuvāko piecu gadu laikā ir Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) īstenošana un "Rail Baltica" – tā izriet no Finanšu ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma "Fiskālo risku deklarācija". 

Apjoma ziņā valsts vislielākais risks ir tieši NEKP īstenošana – lai gan līdz 2027. gadam budžetā ir iezīmētas trīs ceturtdaļas nepieciešamās summas nepilnu divu miljardu eiro apmērā, taču pēc 2027. gada šajā projektā redzami prātam neaptverami skaitļi – 13 miljardi eiro, kas jāiegulda trīs gadu laikā, no kuriem pagaidām budžetā iezīmēti tikai nepilni četri miljardi. Kur atrast vēl nepieciešamos deviņus miljardus – uz to nav nekādu atbilžu. Taču, pat aptuveni orientējoties valsts finansēs, ir skaidrs, ka apmēram 14–15 miljardus eiro lielā ikgadējā valsts budžetā trīs gadu laikā nebūs iespējams atrast deviņus miljardus eiro – tas nozīmētu apmēram 20% visu budžeta izdevumu veltīt klimata mērķu sasniegšanai, proti, procesam, kura ekonomiskā un sociālā atdeve ir samērā apšaubāma. Nav tā, ka nav nemaz – 

ēku siltināšana un ar to saistītais enerģijas patēriņa samazinājums ir saprātīgs un vajadzīgs mērķis, enerģētiskā neatkarība arī ir svarīga, bet īpaši daudz citu ekonomisku ieguvumu nebūs.

Būs ļoti grūti pārliecināt sabiedrību (lasi – praktiski neiespējami) par šādu izdevumu pamatotību un nepieciešamību. Turklāt, sasniedzot 2030. gadu, nekas jau nebeigsies – līdz 2050. gadam šo mērķu sasniegšanai jāiegulda vēl 15 miljardi eiro, no kuriem budžetā pagaidām iezīmēti nepilni pieci.