Ir jāstrādā pie jauna pagrieziena punkta Latvijas inovāciju kapacitātes celšanā, audzējot vietējās inovāciju ekosistēmas spēlētāju muskuļus un veidojot tiltu ar ES un globālās ekosistēmas flagmaņiem, uzskata Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) inovāciju prorektore Liene Briede, vērtējot pērnā gada Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Globālo inovāciju indeksa un Eiropas Inovāciju reitinga rezultātus. Tas nebūt nebūs viegli, jo infrastruktūra, ar kuru strādā augstākās izglītības un pētniecības iestādes, ir iegādāta aptuveni pirms desmit gadiem.

Vai tiešām šā reitinga rezultāti ir tik slikti, lai būtu nepieciešams radikāls pagrieziens citā virzienā?

L. Briede: Jā, manuprāt, nevar palikt bez uzmanības esošais sniegums. Latvija tikko publicētajā pasaules reitingā 2023. gadā atrodas 37. vietā. Satraucoši ir gan tas, ka Latvija šajos indeksos atrodas ne vien zemā pozīcijā pret citām valstīm, gan tas, ka nav vērojama izaugsme arī mūsu pašu rādītājos. 2020. gadā Latvija pasaules reitingā bija 36. vietā, pēc gada – 38. vietā, bet pērn – pat 41. vietā. Bija vērojams regress. Arī šogad mums nav izdevies pat tik daudz, kā sasniegt 2020. gada rādītājus. 

Turklāt teju visos rādītājos, ko inovāciju kontekstā mēra, Latvijas sniegums ir zem ES vidējā. Rodas jautājums, kādas ir mūsu valsts ambīcijas? 

Inovācijām ir tieša ietekme uz ekonomikas transformāciju, tā šobrīd ir vienīgā vertikāle, pa kuru virzās Eiropa, domājot par globālo konkurētspēju ar ASV, Ķīnu un arī Brazīliju, kas pašlaik ir sevi ļoti aktīvi pieteikusi inovāciju tirgus segmentā. Tāpēc bez ļoti nopietniem lēmumiem nekādas izmaiņas, visticamāk, nenotiks.

Vai tiem ir jābūt politiskiem lēmumiem par finansējuma piešķiršanu Latvijas inovāciju ekosistēmas attīstībai? Plānots, ka nākamajā gadā valsts budžetā tiks atvēlēti papildu 6,4 milj. eiro investīciju un eksporta veicināšanas pasākumiem, kā arī papildu 400 tūkst. eiro jaunuzņēmumu atbalstam.

Protams, līdzekļu trūkst. To parāda pēdējie dati. Taču ir jāsaprot, ka inovācijas nav tikai X summa Y virzienā. Inovācijas ir process, kurā ietilpst ļoti daudz elementu, tostarp dažādi partnerības, izglītības un pētniecības procesi, investīcijas u. c. Latvijā pietrūkst vairāku kritisku elementu, lai mēs varētu atsperties un virzīties jebkādā virzienā. Viens no kristiskajiem elementiem, kas atspoguļojas Eiropas inovāciju indeksā, ir ieguldījumi pētnieciskajā infrastruktūrā.