Latvijā uz ēku jumtiem atrodas aptuveni viens miljons azbestu saturošā šīfera klājuma, kura nepareiza apsaimniekošana nākotnē var izraisīt nopietnas, pat letālas sekas.

Latvijas lauku, tostarp daudzu saimniecību, ainavu aizvien rotā šīfera jumta klājumi. Tos labo, šīfera plāksnes dala vai arī veselā veidā saimniecībā nereti izmanto kā improvizētu nožogojumu vai pārsegu. Un tieši darbībās ar azbestu saturošā šīfera plāksnēm slēpjas aizvien Latvijā nenovērtēta bīstamība. 

Proti, ar acīm neredzamo azbesta šķiedru/nanodaļiņu iekļūšana plaušās pēc 10–15 gadiem vai vēlāk izraisa plaušu vēža, mezateliomas vai azbestozes saslimšanu. Vienkāršāk sakot – ir audzēja iemesls. 

2006. gadā ar ES direktīvu aizliegto azbestu saturošo būvmateriālu (azbests atrodas arī siltumizolācijas materiālos) precīzs daudzums Latvijā aizvien nav zināms. Un netiek vērtēta arī azbesta kā slimību izraisītāja ietekme. Interneta žurnāls "EUobserver" ziņo, ka ik gadu ar azbesta lietojumu ir saistītas 70–90 tūkstošu eiropiešu nāves. Nosauktais skaitlis, visticamāk, ir ļoti optimistisks, jo tieši tuvākajā laikā mēs varētu sastapties ar lielāku azbesta izraisīto nāvējošo slimību gadījumu skaitu. Plaušu vēzis, mezatelioma, azbestoze nereti ilgstoši ir latentas – tās var nedot par sevi ziņu 20 un dažkārt pat 40–60 gadu. Veselības ministrija redakcijai nekomentēja azbesta izraisīto slimību saistītos pētījumus un nākotnes ieceres šajā virzienā. Iespējams, tāpēc ka – kā atzīst eksperti – šādu pētījumu nemaz nav.