-2 °C
Lai veicinātu zivju dabiskā nārsta iespējas Daugavā, AS "Latvenergo" darbinieki kopā ar savām ģimenēm organizējuši kārtējo vides iniciatīvu, kuras laikā izgatavotas 450 mākslīgās nārsta ligzdas zivīm, un tajās šopavasar būs iespēja augt 22,5 miljoniem zivju ikru no dažādām sugām – raudas, brekša, asara un līdakas.
Tādējādi tiks veicināta zivju nārstošana un to skaita pieaugums Daugavas hidroelektrostaciju (HES) ūdenskrātuvēs, vienlaikus arī ilgtspējīgi ražojot elektroenerģiju.
"Mākslīgās nārsta ligzdas no egļu zariem, kas palīdzēs zivīm iznārstot mainīgā ūdens līmeņa apstākļos Daugavas HES ūdenskrātuvēs, tiks izvietotas Daugavā pie Ikšķiles, Kaibalas un Klintaines "Annas Klintīm". Vidēji vienā ligzdā parasti tiek iznērsti 40 līdz 50 tūkstoši ikru, līdz ar to kopējais ikru skaits pārsniegs 22 miljonus. Kopumā piecpadsmit gadu laikā, kopš notiek šī vides iniciatīva, Daugavā būs izvietoti vairāk nekā pieci tūkstoši šādu ligzdu," stāsta biedrības "Mēs zivīm" vadītājs Ivars Dubra. Tieši šī biedrība bija viena no pirmajām, pēc kuras iniciatīvas 2000. gadu sākumā Latvijas upēs sāka izvietot mākslīgās nārsta ligzdas un apmācīt visus interesentus ligzdu izgatavošanā.
I. Dubra atzīst, ka arī pati ligzdu izgatavošana ir ilgtspējas piemērs – tā notiek kādā no Latvijas valsts mežu izcirtumiem, kur pavisam nesen notikusi mežizstrāde, lai no egļu zaru atlikumiem izveidotu nārsta ligzdas, kuras pēc mēneša liktu Daugavā un uz kurām nārstos zivis. Tādējādi mežistrādes pārpalikumiem tiek rasts atkārtots pielietojums un uz tiem izaug vesela jauno zivju paaudze. Izgatavotās ligzdas līdz ielikšanai Daugavā tiks uzglabātas ēnainā meža vietā. Nārsts upē parasti norisinās aprīļa beigās un maija sākumā, atkarībā no laika apstākļiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
